žēlīgs
žēlīgs -ais; s. -a, -ā
žēlīgi apst.
1.Tāds, kam ir raksturīga žēlsirdība, līdzjūtība pret citiem. Tāds, kas ir saudzīgs pret citiem.
Piemēri«Esi žēlīga, neuzkrauj maniem kamiešiem vēl to smagumu, ka es it kā būtu izjaucis tavu dzīves kārtību.»
Stabili vārdu savienojumiLai Dievs žēlīgs!
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriPirmajās [koncerta] reizēs kļūdas skatītāji žēlīgi un tēvišķīgi piedod (jauniņi vēl!)..
1.2.Tāds, kam ir raksturīga žēlsirdība, līdzjūtība, saudzība pret citiem (par psihes, rakstura, personības īpašību kopumu).
Piemēri..Līnai bija žēlīga un vāja sirds, kas spēja saslieties tikai liela izmisuma brīžos..
2.Tāds, kurā izpaužas žēlabas1, parasti, lai iztaisītu līdzjūtību.
PiemēriJaunkalacienei, kā jau slimam cilvēkam, nolikts krēsls, viņa sēdēja kā noraudājusies un žēlīgām acīm skatījās apkārt, vai visi ievēro, cik ļoti viņa cieš.
3.novec. Uzrunas ievadījums, vēršoties pie dižciltīgas personas.
Piemēri«Muižas dotie būvkoki ir lietā likti, cienīgs, žēlīgs barona liels kungs..»
Avoti: 8. sējums