žēlot
žēlot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Izturēties (pret kādu) saudzīgi, maigi, arī gādīgi (piemēram, nepakļaujot grūtībām, nepieļaujot nevēlamus pārdzīvojumus, nesodot par pārkāpumiem). Arī just līdzi (kādam).
PiemēriVisas sievietes, pašas stiprākās tāpat, grib būt žēlojamas, un vairāk par visu viņas kautrējas to izrādīt.
1.1.intrans.
PiemēriPats nesēd vis uz vezuma, bet čāpo tam līdzās, lai zirdziņam vieglāk. Žēlo.
2.Sargāt (ko) no nevēlamas, kaitīgas iedarbības. Arī rīkoties, izturēties tā, lai (kas) varētu eksistēt, pastāvēt, tiktu saglabāts.
PiemēriŽēlot savu veselību.
Stabili vārdu savienojumiŽēlot (arī sargāt, glābt) savu ādu.
Avoti: 8. sējums