žēlot
žēlot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Izturēties (pret kādu) saudzīgi, maigi, arī gādīgi (piemēram, nepakļaujot grūtībām, nepieļaujot nevēlamus pārdzīvojumus, nesodot par pārkāpumiem). Arī just līdzi (kādam).
PiemēriVisas sievietes, pašas stiprākās tāpat, grib būt žēlojamas, un vairāk par visu viņas kautrējas to izrādīt.
- Visas sievietes, pašas stiprākās tāpat, grib būt žēlojamas, un vairāk par visu viņas kautrējas to izrādīt.
- Milce stāv un stāv un nekā nevar izdomāt, vai vajadzētu arī Repu žēlot, kad viņš raud.
- pārn. Grauds nedrīkst žēlot tīrumu, no kura vārpai augt.
1.1.intrans.
PiemēriPats nesēd vis uz vezuma, bet čāpo tam līdzās, lai zirdziņam vieglāk. Žēlo.
- Pats nesēd vis uz vezuma, bet čāpo tam līdzās, lai zirdziņam vieglāk. Žēlo.
2.Sargāt (ko) no nevēlamas, kaitīgas iedarbības. Arī rīkoties, izturēties tā, lai (kas) varētu eksistēt, pastāvēt, tiktu saglabāts.
PiemēriŽēlot savu veselību.
- Žēlot savu veselību.
Stabili vārdu savienojumiŽēlot (arī sargāt, glābt) savu ādu.
- Žēlot (arī sargāt, glābt) savu ādu idioma — Rīkoties, domājot tikai par sevi.
3.Censties neiztērēt, nedot. Arī taupīt1.
PiemēriŽēlot naudu izpriecām.
- Žēlot naudu izpriecām.
- ..tas bija smags un asi saldens cepums, kura gatavošanā nebija žēlots ne sīrups, ne rozīnes, ne rums, ne visādas austrumu garšvielas.
- Ilga nežēlo pēdējo kapeiku, lai tikai viņam [dēlam] būtu labi, lai viņš būtu paēdis, apģērbts.
- Pusdienās izvārīju kartupeļu biezputru, piena nežēlodama.
Avoti: 8. sējums