taupīt
taupīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Lietot, izmantot (materiālas vērtības) saprātīgi, tērēt, cik iespējams, maz, piemēram, lai pieliku ilgākam laikam.
PiemēriTaupīt malku.
1.1.intrans.
Piemēri..bija taču dienas, kad nācās trīcēt un drebēt par maizes kumosu. Tad vajadzēja mācēt taupīt.
1.2.Neizdot, netērēt, krāt (naudu).
PiemēriTramvaja naudu taupīdama, Agnese gāja uz Sarkandaugavu kājām.
1.3.intrans.
Piemēri..viņa, centīgi taupīdama, bija iekrājusi dažu simtiņu..
1.4.Nelietot, ar nolūku saglabāt (kādam, kam).
PiemēriEdžiņš saprata, ka māte taupa ēdamo viņam.
1.5.Izmantot saprātīgi, ar apdomu (piemēram, laiku, spēkus).
PiemēriViņa [dzīvesbiedre] taupa docenta dārgo laiku. Tikai sevišķos gadījumos aicina vīru pie tālruņa.
1.6.pārn. Neizpaust vai daļēji izpaust (jūtas, vārdus u. tml.) attiecībās ar citiem.
Piemēri..Cilvēki, dzīve ir īsa, Netaupiet maigumu!
2.Saudzēt (piemēram, dabas objektus, priekšmetus).
PiemēriTaupīt retos dzīvniekus.
Stabili vārdu savienojumiTaupāmais laiks.
2.1.Saudzēt (piemēram, cilvēku, tā ķermeņa daļu, veselību), lai nekaitētu (tai).
PiemēriNeviens netaupīja Zani, kad viņa nēsāja zem sirds pirmo bērnu. Tāpat viņa cēlās pirmā.. Un tad tā ūdens nešana!
Avoti: 7-2. sējums