Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
žēlums
žēlums -a, v.; parasti vsk.
Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas skumjas, sāpīgs pārdzīvojums, arī līdzjūtība.
PiemēriTēvu [pēc ieslodzījuma] bija grūti pazīt - sirmu bārdu, izkāmējis un izbadis, slims un novārdzis, viņš tikko turējās kājās. Tikšanās prieks jaucās ar žēlumu.
Avoti: 8. sējums