žests
žests -a, v.
1.Kustība, ko parasti veido ar rokām vai galvu un kas noder par patstāvīgu zīmi vai par izteikuma papildinājumu.
Piemēri«Kur gana zēns, šurp to!» viņš iesaucas un pavēles žestā ceļ roku.
1.1.Apzināta vai neapzināta kustība (piemēram, rokas vai galvas kustība), kas pauž noteiktu, pierastu norisi, arī psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
Piemēri..viņa nošķobīja lūpas un, mēteli ar ierastu žestu atsituši, atkrita solā..
1.2.Rokas kustība, ar ko (diriģents) vada skaņdarba izpildītājus.
PiemēriPatika arī diriģenta žests: atturīgs, savaldīgs, precīzs.
2.Rīcība, kas apliecina noteiktu attieksmi (pret ko).
PiemēriDraudzīgs žests.
Avoti: 8. sējums