žēl
žēl apst.
1.Savienojumā ar verbu (parasti «būt», «tikt», «tapt», «kļūt») formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar žēlumu, līdzjūtību.
PiemēriSaimniecei un bērniņiem žēl slimā tēva: raud viņi, kad redz to slimu pārrodamies mājās..
- Saimniecei un bērniņiem žēl slimā tēva: raud viņi, kad redz to slimu pārrodamies mājās..
- Imantam ir tāda sajūta, it kā māte būtu mirusi. Viņam ļoti žēl tās, ļoti, bet viņš nekā nespēj līdzēt.
- Mugura saliekusies kūkumiņā. Acīs sēras un bezcerīgums. Man viņas kļuva no sirds žēl.
- Milce klausās visā, skatās skumīgajās sejās ap galdu, un viņai pašai metas ļoti žēl mātes, tēva, Juļuša.
- ..viņam kļuva suņa žēl - nomocījies, viņu gaidot..
1.1.Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nožēlu par ko neiespējamu, neesošu, arī par ko nepatīkamu.
Piemēri«Tātad jūs nenāksiet?» Vizma vēlreiz pārjautāja. «Žēl gan, būtu atkal varējis pamācīt Velgai algebru.»
- «Tātad jūs nenāksiet?» Vizma vēlreiz pārjautāja. «Žēl gan, būtu atkal varējis pamācīt Velgai algebru.»
- Žēl, ka mūsu māju tuvumā nav nevienas vienīgas upes, jau vairākus gadus man nav gadījies redzēt palu ūdeņus.
- Žēl, ka naktī bija uzkritusi salna, - nabaga raibās ģeorģīnes aiz žogiem sačervelējušās..
- ..kad esmu mājās, Žēl man viena - žēl man tikai tā, Ka reiz nemiers mani cēlis kājās, Manu sirdi raudams tālumā.
2.Savienojumā ar verbu (parasti «būt», «tikt», «tapt», «kļūt») formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nevēlēšanos ko tērēt, dot u. tml.
PiemēriJēcis: Šiem [saimniekiem] žēl ir azaidā dot gaļu, - Tik plikas putras liek mums rīt..
- Jēcis: Šiem [saimniekiem] žēl ir azaidā dot gaļu, - Tik plikas putras liek mums rīt..
- Vecaistēvs pukstēja vien un kurināja krāsni, viņam bija žēl sauso šķilu..
- Un mīlestība tik vien ir un kvēl, cik tev nav otram sava laika žēl.
Avoti: 8. sējums