Paplašinātā meklēšana

Meklējam žēl.

Atrasts vārdos (39):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (300):

(Cīnīties) uz dzīvību vai (arī un) nāvi (Cīnīties) neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību.
(Cīnīties) uz dzīvību un (arī vai, uz) nāvi (Cīnīties) neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību.
apžēloties Aiz līdzjūtības, žēluma izdarīt ko kāda labā. Iežēloties.
žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nožēlu par ko neiespējamu, neesošu, arī par ko nepatīkamu.
apžēloties Apžēlot (kādu). Piedot.
Ar uguni un zobenu Ar bruņotu spēku, ļoti nežēlīgi.
Ar uguni un zobenu Ar bruņotu spēku, ļoti nežēlīgi.
grēksūdze Atklāta atzīšanās kādā nodarījumā un savu pārkāpumu nožēlošana.
nožēla Attieksme, kam raksturīga žēluma izjūta un ko izraisa neapmierinātība (par ko izdarītu, notikušu).
Noraut (arī novilkt) ādu pār acīm Bargi sodīt, nežēlīgi izturēties, izrēķināties.
Novilkt (arī noraut) ādu pār acīm Bargi sodīt, nežēlīgi izturēties, izrēķināties.
Pārvilkt ādu pār acīm Bargi sodīt, nežēlīgi izturēties.
bēdulis Bēdu nomākts cilvēks. Nelaimīgs, nožēlojams cilvēks.
(Ar) vieglu roku Bez apdomāšanās, arī nežēlojot mantu, naudu (ko darīt).
(Ar) vieglu roku Bez apdomāšanās, arī nežēlojot mantu, naudu (ko darīt).
ledains Bezjūtīgs, arī naidīgs, nežēlīgs (parasti par psihisku stāvokli).
cietsirdīgs Bezjūtīgs, vienaldzīgs (pret citiem). Arī nežēlīgs.
Briesmu darbi Briesmīgi notikumi, nežēlīga rīcība.
bandīts Brutāls, nežēlīgs cilvēks.
cilvēkēdājs Cietsirdīgs, nežēlīgs cilvēks.
tirāns Cilvēks, kam ir raksturīga patvaļīga, nežēlīga, varmācīga izturēšanās (pret citiem cilvēkiem). Arī despots (2).
ņerkstulis Cilvēks, kas bieži gaužas, žēlojas. Arī raudulīgs cilvēks.
čīkstulis Cilvēks, kas bieži žēlojas, gaužas. Arī cilvēks, kas bieži raud.
ņaudulis Cilvēks, kas bieži žēlojas, sūrojas, arī raud.
raudulis Cilvēks, kas bieži, arī apnicīgi gaužas, žēlojas.
briesmonis Cilvēks, kas izdarījis vai spēj izdarīt ko briesmīgu, arī nežēlīgu. Necilvēks.
nelaimīgs Cilvēks, kas izraisa nožēlu, piemēram, ar savu neizpratni, nepareizu, kļūmīgu rīcību, zināšanu trūkumu.
necilvēks Cilvēks, kas izturas, rīkojas necilvēcīgi. Cilvēks, kas izdarījis vai spēj izdarīt ko briesmīgu, nežēlīgu. Briesmonis (3).
izdzinējs Cilvēks, kas nežēlīgi izkalpina, izmanto (kādu) darbā.
bende Cilvēks, kas nežēlīgi izturas (pret citiem cilvēkiem, arī pret dzīvniekiem). Cilvēks, kas sagādā (citiem) ciešanas, dara ļaunu.
asinssūcējs Cilvēks, kas tīko slepkavot, spīdzināt. Nežēlīgs ekspluatators.
gaudulis Cilvēks, kas vienmēr gaužas, žēlojas. Gaudulīgs cilvēks.
kauties Cīnīties (parasti brutāli, nežēlīgi), piemēram, sitot ar rokām, sitot vai durot ar kādiem ieročiem.
Cīnīties līdz pēdējai asins lāsei (arī līdz pēdējam asins pilienam) Cīnīties neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību.
Cīnīties līdz pēdējam asins pilienam (arī līdz pēdējai asins lāsei) Cīnīties neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību.
Cīnīties līdz pēdējam asins pilienam (arī līdz pēdējai asins lāsei) Cīnīties neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību.
Cīnīties līdz pēdējam (retāk beidzamajam) elpas vilcienam Cīnīties neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību.
Cīnīties uz dzīvību vai (arī un) nāvi Cīnīties neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību.
kautiņš Cīņa (parasti brutāla, nežēlīga), piemēram, sitot ar rokām, sitot vai durot ar kādiem ieročiem.
svētība Dieva vai dievu labvēlīgā ietekme, žēlastība, no dieva vai dieviem saņemtā labvēlība, laime, aizsardzība.
Debesu manna Dieva žēlastības izpausme.
Debesu manna Dieva žēlastības izpausme.
nožēlojams Divd. --> nožēlot.
dāvāt Dot (piemēram, aiz žēlastības, līdzjūtības).
dāvināt Dot (piemēram, aiz žēlastības, līdzjūtības).
Dāvāt dzīvību Dzemdēt. Apžēlot, atceļot nāves sodu.
Dāvāt dzīvību Dzemdēt. Apžēlot, atceļot nāves sodu.
Vilkt (savas) dienas Dzīvot nožēlojamu dzīvi.
Vilkt savas dienas Dzīvot nožēlojamu dzīvi.
kanibālisms Galēja cietsirdība, nežēlīgums.
kanibāls Galēji cietsirdīgs, nežēlīgs cilvēks.
kanibālisks Galēji cietsirdīgs, nežēlīgs.
bēdāties Gausties, žēloties (par ko).
vaidēt Gausties, žēloties.
ņerkstēt Gausties, žēloties. Runāt raudulīgā balsī.
činkstēt Gausties, žēloties. Žēli, raudulīgi lūgties.
nočinkstēt Gaužaties, žēlojoties noteikt, pateikt. Žēli, raudulīgi noteikt, pateikt.
iedāvināt Iedot (ko, piemēram, aiz žēlastības, līdzjūtības).
iegaudoties Iesākt radīt gaudulīgas, žēlabainas skaņas (parasti par mūzikas instrumentiem). Iesākt radīt šādas skaņas un tūlīt pārstāt.
sažēlināt Iežēlināt, parasti ļoti.
izčinkstēties Ilgāku laiku, daudz gausties, žēloties. Žēli, raudulīgi izlūgties.
izņaudēties Ilgāku laiku, daudz žēlā balsī lūgties. Ilgāku laiku, daudz gausties.
izvaidēties Ilgāku laiku, daudz žēloties, gausties.
izžēloties Ilgāku laiku, daudz žēloties.
iežēloties Izjust līdzjūtību, žēlumu (pret kādu). Aiz līdzjūtības, žēluma izdarīt (ko kāda labā). Apžēloties.
nožēlot Izjust, arī izpaust žēlumu, neapmierinātību (par ko izdarītu, notikušu).
izspiest Izmantojot (parasti nežēlīgi, kāda spēkus, spējas u. tml.), iegūt (ko) sev.
Noslīcināt asinīs Iznīcināt, masveidā slepkavojot, nežēlīgi apspiest.
Noslīcināt asinīs Iznīcināt, masveidā slepkavojot, nežēlīgi apspiest.
iesmelgties Izraisīties, tikt sāpīgi izjustam (piemēram, par žēlumu, aizvainojumu).
Sūdzēt grēkus Izstāstīt un nožēlot savus grēkus.
Sūdzēt grēkus Izstāstīt un nožēlot savus grēkus.
zūdīties Izteikt neapmierinātību, sarūgtinājumu. Gausties, žēloties, arī bažīties.
tiranizēt Izturēties (pret citiem cilvēkiem) patvaļīgi, nežēlīgi, varmācīgi.
trakot Izturēties, rīkoties ļoti ļauni, nežēlīgi.
Zaudēt cilvēka seju Kļūt ļoti nežēlīgam, cietsirdīgam, ļaunam attieksmē pret citiem cilvēkiem.
Zaudēt cilvēka seju Kļūt ļoti nežēlīgam, cietsirdīgam, ļaunam attieksmē pret citiem cilvēkiem.
nošņurkt Kļūt tādam, kam ir nožēlojams izskats (piemēram, aiz aukstuma, lietus, arī bada).
sašņurkt Kļūt tādam, kam ir nožēlojams izskats (piemēram, aiz aukstuma, lietus, arī bada). Nošņurkt.
sakraments Kristietībā - rituāla darbība, kas nodrošina ticīgajiem īpašu dieva žēlastību.
Raudāt krokodila asaras Liekuļot līdzjūtību. Izlikties nožēlojam (ko).
Raudāt krokodila asaras Liekuļot līdzjūtību. Izlikties nožēlojam (ko).
Raudāt krokodila asaras Liekuļot līdzjūtību. Izlikties nožēlojam (ko).
diemžēl Lieto, lai izteiktu nožēlu.
abolīcija Likuma vai lēmuma atcelšana. Tiesas lietas izbeigšana apžēlošanas kārtībā.
ubagot Lūgt ziedojumus, žēlastības dāvanas.
Iet nabagos Lūgt žēlastības dāvanas, ubagot.
diedelēt Lūgt žēlastības dāvanu, arī ubagot.
nezvērs Ļauns, briesmīgs, nežēlīgs cilvēks.
bendeskalps Ļauns, nežēlīgs cilvēks. Naidīgas varas pārstāvis.
drakonisks Ļoti bargs, nežēlīgs.
nikns Ļoti intensīvs, spēcīgs, arī nežēlīgs, postošs (par cīņu, tās norisi).
inkvizīcija Ļoti nežēlīga rīcība. Mocības, spīdzināšana.
Bez žēlastības Ļoti nežēlīgi, arī bez saudzības.
Dīrāt (arī plēst) divas (arī trīs utt.) ādas Ļoti nežēlīgi, nesaudzīgi izmantot.
Ģērēt (arī dīrāt, plēst) divas (arī trīs utt.) ādas Ļoti nežēlīgi, nesaudzīgi izmantot.
Plēst (arī dīrāt) divas (arī trīs utt.) ādas Ļoti nežēlīgi, nesaudzīgi izmantot.
Maukt (arī plēst, dīrāt) divas (arī trīs utt.) ādas Ļoti nežēlīgi, nesaudzīgi izmantot.
Plēst (arī dīrāt, ģērēt, maukt) divas (arī trīs utt.) ādas Ļoti nežēlīgi, nesaudzīgi izmantot.
Plēst (arī dīrāt, ģērēt, maukt) septiņas (arī divas, trīs utt.) ādas Ļoti nežēlīgi, nesaudzīgi izmantot.
Plēst (arī dīrāt, ģērēt, maukt) trīs (arī divas utt.) ādas Ļoti nežēlīgi, nesaudzīgi izmantot.
inkvizitors Ļoti nežēlīgs cilvēks. Mocītājs, spīdzinātājs.
Kost (vai) mēlē Ļoti nožēlot izteikto.
Kost (vai) pirkstos (arī pirkstā), retāk kost (vai) pirkstus (nost) Ļoti nožēlot ko nepareizi veiktu, darītu.
Kost (vai) pirkstos (arī pirkstā), retāk kost (vai) pirkstus (nost) Ļoti nožēlot ko nepareizi veiktu, darītu.
ass Ļoti spraigs, arī nežēlīgs (piemēram, par cīņu, sacensību).
sīvs Ļoti spraigs, intensīvs, arī nežēlīgs (piemēram, par darbību, norisi). Tāds, kas darbojas ļoti spraigi, intensīvi, arī nežēlīgi.
gauži Ļoti žēli, rūgti, arī intensīvi (piemēram, raudāt, žēloties).
izžēlot Ļoti žēlot, arī ļoti saudzēt.
rīkļurāvējs Mantrausīgs, savtīgs, nežēlīgs cilvēks, kas, savu bagātību vairojot, nodara citiem ļaunumu. Rīkļu rāvējs.
Rīkļu rāvējs Mantrausīgs, savtīgs, nežēlīgs cilvēks, kas, savu bagātību vairojot, nodara citiem ļaunumu. Rīkļurāvējs.
Rīkļu rāvējs Mantrausīgs, savtīgs, nežēlīgs cilvēks, kas, savu bagātību vairojot, nodara citiem ļaunumu. Rīkļurāvējs.
Cīņa līdz pēdējai asins lāsei (arī līdz pēdējam, asins pilienam) Neatlaidīga cīņa par uzvaru, nežēlojot dzīvību.
Cīņa līdz pēdējam asins pilienam (arī līdz pēdējai asins lāsei) Neatlaidīga cīņa par uzvaru, nežēlojot dzīvību.
Cīņa līdz pēdējam asins pilienam (arī līdz pēdējai asins lāsei) Neatlaidīga cīņa par uzvaru, nežēlojot dzīvību.
Cīņa līdz pēdējam (arī beidzamajam) elpas vilcienam Neatlaidīga cīņa par uzvaru, nežēlojot dzīvību.
Cīņa uz dzīvību un (arī vai, uz) nāvi Neatlaidīga cīņa, kurā cīnītājs nežēlo savu dzīvību.
Cīņa uz dzīvību vai (arī uz) nāvi Neatlaidīga cīņa, kurā cīnītājs nežēlo savu dzīvību.
Līdz pēdējam asins pilienam, arī līdz pēdējai asins lāsei cīnīties Neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību, cīnīties.
despots Neierobežots, nežēlīgs, patvaļīgs valdnieks.
paņaudēt Neilgu laiku, mazliet runāt žēlā, raudulīgā balsī. Arī pažēloties.
pažēloties Neilgu laiku, mazliet žēloties.
dzelžains Neizturams, grūti paciešams. Nežēlīgs, varmācīgs.
Grābt dievam (arī kungam) acīs Nepamatoti būt neapmierinātam, gausties, žēloties.
Grābt kungam (arī dievam) acīs Nepamatoti būt neapmierinātam, gausties, žēloties.
Bez cimdiem Nesaudzīgi, bez žēlastības.
nikns Nesaudzīgs, nežēlīgs.
asinspirts Nežēlīga masveida izrēķināšanās, slepkavošana. Asinsizliešana.
asinsdarbs Nežēlīga slepkavība, nogalināšana.
dūre Nežēlīga vara. Varmācīgums.
Dzert (arī sūkt) asinis Nežēlīgi ekspluatēt. Izturēties ļoti nežēlīgi.
Dzert (arī sūkt) asinis Nežēlīgi ekspluatēt. Izturēties ļoti nežēlīgi.
Sūkt (arī dzert) asinis Nežēlīgi ekspluatēt. Izturēties ļoti nežēlīgi.
Vilkt (arī maukt, raut, plēst) ādu pār acīm Nežēlīgi izmantot, nežēlīgi izturēties.
Maukt (arī vilkt, raut, plēst) ādu pār acīm Nežēlīgi izmantot, nežēlīgi izturēties.
Plēst (arī maukt, raut, vilkt) ādu pār acīm Nežēlīgi izmantot, nežēlīgi izturēties.
Raut (arī maukt, plēst, vilkt) ādu pār acīm Nežēlīgi izmantot, nežēlīgi izturēties.
Vilkt (arī raut, maukt, plēst) ādu pār acīm Nežēlīgi izmantot, nežēlīgi izturēties.
Dzīvam ādu plēst nost Nežēlīgi izmantot.
Dzīvam ādu plēst nost Nežēlīgi izmantot.
Noraut (arī novilkt) ādu pār acīm Nežēlīgi izmantot.
Novilkt (arī noraut) ādu pār acīm Nežēlīgi izmantot.
Dzīvam ādu plēst nost Nežēlīgi izmantot.
Vilkt (arī raut, maukt, plēst) ādu pār acīm Nežēlīgi izmantot. Nežēlīgi izturēties.
bendēt Nežēlīgi izturēties. Mocīt.
nobendēt Nežēlīgi izturoties, panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) zaudē dzīvību.
Rotaļāties kā kaķim ar peli (arī laupījumu) Nežēlīgi, ilgstoši mocīt.
dīrāt Nežēlīgi, nesaudzīgi izmantot.
Cieta sirds Nežēlīgs raksturs, cietsirdīga izturēšanās.
bargs Nežēlīgs, ļauns.
Līdz pēdējam Nežēlojot spēkus, pat dzīvību.
bēdīgs Nožēlojams (pēc izskata). Nabadzīgs.
kreatūra Nožēlojams radījums.
Nelaimes čupiņa Nožēlojams, bezpalīdzīgs cilvēks.
Nelaimes čupiņa Nožēlojams, bezpalīdzīgs cilvēks.
nabags Nožēlojams, nelaimīgs (par cilvēkiem). Arī nožēlojams, vārgs (par dzīvniekiem).
nabags Nožēlojams, nelaimīgs cilvēks. Arī nožēlojams, vārgs dzīvnieks.
mizerabls Nožēlojams, niecīgs, nenozīmīgs.
mēsli Nožēlojams, zemu vērtējams cilvēks.
Kost (vai) mēlē, arī (vai) mēli nokost Nožēlot izteikto.
(Vai) mēli nokost Nožēlot izteikto.
saasināt Padarīt spraigu, arī nežēlīgu (piemēram, cīņu, sacensību).
pačinkstēt Pagausties, pažēloties. Žēli, raudulīgi palūgties.
smilkstēt Paklusi, žēlabaini raudāt. Arī gausties, žēloties, žēlabaini lūgt.
mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, sods, apstākļi) kļūst mērenāks, mazāk nežēlīgs, naidīgs.
iežēlināt Panākt, ka iežēlojas. Izraisīt žēlumu, līdzjūtību (parasti pret sevi).
piežēlot Parasti savienojumā ar «ko nu», «ko tur»: lieto, lai norādītu, ka nav vērts žēlot, ka ar žēlošanu neko nepanāks.
iesāpēties Parasti savienojumā ar «sirds»: īsu brīdi sāpīgi pārdzīvot. Kļūt žēl.
izglābt Pasargāt (kādu) no soda aizkapa dzīvē (piemēram, ar lūgšanām, grēku nožēlošanu, pievēršanu kristietībai).
izglābties Pasargāt sevi (piemēram, ar lūgšanām, grēku nožēlošanu, pievēršanos kristietībai) no soda aizkāpa dzīvē.
tirānija Patvaļīga, nežēlīga, varmācīga izturēšanās, rīcība (attiecībās pret citiem cilvēkiem). Arī despotija (2).
tirāns Patvaļīgs, nežēlīgs, varmācīgs valdnieks. Arī despots (1).
tirānisks Patvaļīgs, nežēlīgs, varmācīgs. Arī despotisks (2).
sūroties Paust neapmierinātību, arī kurnēt, žēloties.
(Ar) vieglu sirdi Priecīgā garastāvoklī. Arī labprāt, bez nožēlas. Arī bez uztraukuma, bažām (par ko).
līdzjūtība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa citu bēdas, nelaime un kam raksturīgas skumjas, nožēla, arī vēlēšanās palīdzēt.
līdzcietība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa citu bēdas, nelaime un kam raksturīgas skumjas, nožēla, arī vēlēšanās palīdzēt. Līdzjūtība.
gaudot Radīt gaudulīgas, žēlabainas skaņas (parasti par mūzikas instrumentiem).
ņurkšķēt Raudāt, šņukstēt. Arī žēloties, gausties. Arī īgni murmināt.
grēksūdze Reliģiska (katoļu un pareizticīgo draudzēs obligāta) ceremonija - grēku izstāstīšana garīdzniekam un to nožēlošana.
ņaudas Runāšana žēlā, raudulīgā balsī. Arī žēlošanās, sūdzēšanās.
ņaudēt Runāt žēlā, raudulīgā balsī. Arī žēloties, sūroties.
barbarisms Rupjība, nežēlīgums, arī nekulturālība.
mežonis Rupjš, nežēlīgs cilvēks. Arī barbars.
barbarisks Rupjš, nežēlīgs, arī nekulturāls (par cilvēku).
barbars Rupjš, nežēlīgs, arī nekulturāls cilvēks.
mežonīgs Rupjš, nežēlīgs. Arī barbarisks.
asiņains Saistīts ar asinsizliešanu, nogalināšanu u. tml. Nežēlīgs.
Akmens, ne cilvēks Saka par cietsirdīgu, nežēlīgu cilvēku.
Akmens, ne cilvēks Saka par cietsirdīgu, nežēlīgu cilvēku.
Ja (arī kad) (jau) nav kazai piena, lai (arī tad) nav Saka par ko tādu (darbību, darbu u. tml.), kuram nav gaidīto rezultātu un no kura tāpēc bez sevišķas nožēlas atsakās.
Ja (arī kad) (jau) nav kazai piena, lai (arī tad) nav Saka par ko tādu (darbību, darbu u. tml.), kuram nav gaidīto rezultātu un no kura tāpēc bez sevišķas nožēlas atsakās.
Nav sirds, arī bez sirds Saka par nejūtīgu, cietsirdīgu, nežēlīgu cilvēku.
(Kā) slapja vista Saka par neuzņēmīgu, neizdarīgu, gļēvu cilvēku. Saka par cilvēku, kura āriene, poza u. tml. izraisa nožēlu.
Cieta sirds, arī sirds no krama Saka par nežēlīgu, cietsirdīgu cilvēku.
Bada dzeguze Saka par skopu cilvēku, arī par cilvēku, kas pastāvīgi žēlojas par trūkumu.
Kā nopērts (suns, arī kucēns) Saka par tādu, kas padzīvo kaunu, nožēlu.
Kā nopērts suns (arī kucēns) Saka par tādu, kas pārdzīvo kaunu, nožēlu.
Kāds velns (arī nelabais) kūda Saka, ja (kāds) ir sašutis par (cita vai savu) rīcību, nožēlo to.
Sirds dreb (arī trīc) Saka, ja izjāt nemieru, bailes, žēlumu.
Sirds kāpj (tīri vai) pa kaklu (biežāk pa muti) ārā (arī laukā), arī sirds kāpj kaklā Saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas.
Sirds kāpj (tīri vai) pa muti (retāk pa kaklu) ārā (arī laukā), arī sirds kāpj kaklā Saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas.
Sirds kāpj (tīri vai) pa muti (retāk pa kaklu) laukā (arī ārā) Saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas.
Sirds kāpj (tīri vai) pa muti (retāk pa kaklu) ārā (arī laukā) Saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas.
Sirds kāpj (tīri vai) pa muti (retāk pa kaklu) ārā (arī laukā), arī sirds kāpj kaklā Saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas.
Sirds kāpj tīri vai pa muti (retāk pa kaklu) ārā (arī laukā) Saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas.
Sirds dreb Saka, ja izjūt nemieru, bailes, žēlumu.
Sirds trīc (arī dreb) Saka, ja izjūt nemieru, bailes, žēlumu.
Sirds nosāp (arī nosāpas) Saka, ja izjūt sarūgtinājumu, pārestību, žēlumu.
Sirds nosāpas (arī nosāp) Saka, ja izjūt sarūgtinājumu, pārestību, žēlumu.
Sirds apsāpas (arī nosāp, nosāpas) Saka, ja izjūt sarūgtinājumu, pārestību, žēlumu.
Sirds apsāpas Saka, ja jūt sarūgtinājumu, pārestību, žēlumu.
Sirdi ņem (arī rauj) laukā (arī ārā) Saka, ja kas izraisa lielu žēlumu, lielas bēdas.
Sirdi rauj (arī ņem) laukā (arī ārā) Saka, ja kas izraisa lielu žēlumu, lielas bēdas.
Sirdi rauj (arī ņem) laukā (arī ārā) Saka, ja kas izraisa lielu žēlumu, lielas bēdas.
Sirds iesāpas Saka, ja ko īsu brīdi sāpīgi pārdzīvo, ja kļūst kā žēl.
Sirds nošļūk (zemu, arī uz leju) Saka, ja pēkšņi pārņem liels žēlums, izmisums, bezcerība.
Sirds nošļūk (zemu, arī uz leju) Saka, ja pēkšņi pārņem liels žēlums, izmisums, bezcerība.
Sirds nošļūk zemu (arī uz leju) Saka, ja pēkšņi pārņem liels žēlums, izmisums, bezcerība.
Aizžņaugt (biežāk sažņaugt) sirdi Saka, ja spēcīga pārdzīvojuma (žēluma, dusmu) rezultātā izjūt it kā sirdsdarbības pārtraukumu.
(Kā) par nelaimi Saka, paužot nožēlu (par ko).
(Kā) par postu, retāk tavu postu Saka, paužot nožēlu (par ko). Diemžēl.
paciets Samērā stingrs, noteikts, arī nežēlīgs.
pabēdīgs Samērā, arī mazliet nožēlojams (pēc izskata). Samērā, arī mazliet nabadzīgs.
pažēl Samērā, arī mazliet žēl.
pažēls Samērā, arī mazliet žēls.
ai Savienojumā ar uzrunu pastiprina runā paustās jūtas (prieku, apbrīnu, arī sāpes, bēdas, žēlumu u. tml.).
žēl Savienojumā ar verbu (parasti «būt», «tikt», «tapt», «kļūt») formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar žēlumu, līdzjūtību.
pašnožēlošana Sevis nožēlošana.
zvērs Sevišķi ļauns, cietsirdīgs, nežēlīgs cilvēks.
vaimanas Skaļa, pārmērīga gaušanās, žēlošanās.
vaimanas Skaļas raudas un žēlabas (bēdās, sāpēs).
kaukt Skaļi gausties, izmisīgi žēloties.
vaimanāt Skaļi raudāt, žēloties (paužot bēdas, sāpes).
vaimanāt Skaļi, pārmērīgi žēloties, gausties.
lamento Skumja, žēla operu ārija (17. un 18. gadsimtā). Skumjš, žēls dziedājums.
lamentācija Skumjas, žēlas, to izpausme (parasti mākslas darbā).
Pataisīt (kādu) par kotleti, arī iztaisīt (no kāda) kotleti Smagi, nežēlīgi piekaut.
Pataisīt par kotleti Smagi, nežēlīgi piekaut.
bargs Stingrs, arī nežēlīgs (par spriedumu, sodu).
smags Stingrs, arī nežēlīgs (parasti par tiesas spriedumu, sodu).
skarbs Stingrs, nežēlīgs, arī naidīgs (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personības īpašībām).
ciets Stingrs, noteikts, nelokāms, arī nežēlīgs (par raksturu, gribu).
Liet gaužas (arī rūgtas) asaras Stipri raudāt, žēli raudāt.
Liet (rūgtas, arī gaužas) asaras Stipri raudāt, žēli raudāt.
Liet (rūgtas, arī gaužas) asaras Stipri raudāt, žēli raudāt.
Liet rūgtas (arī gaužas) asaras Stipri raudāt, žēli raudāt.
žēlīgs Tāds, kam ir raksturīga žēlsirdība, līdzjūtība pret citiem. Tāds, kas ir saudzīgs pret citiem.
žēlīgs Tāds, kam ir raksturīga žēlsirdība, līdzjūtība, saudzība pret citiem (par psihes, rakstura, personības īpašību kopumu).
iežēlīgs Tāds, kas ātri iežēlojas.
ņerkstīgs Tāds, kas bieži gaužas, žēlojas. Arī raudulīgs.
čīkstīgs Tāds, kas bieži žēlojas, gaužas. Arī raudulīgs.
ņaudulīgs Tāds, kas bieži žēlojas, sūrojas, arī raud.
raudulīgs Tāds, kas bieži, arī apnicīgi gaužas, žēlojas.
briesmīgs Tāds, kas dara vai spēj izdarīt ko ļoti ļaunu, nežēlīgu.
šaušalīgs Tāds, kas dara vai var izdarīt ko ārkārtīgi ļaunu, nežēlīgu.
šausmīgs Tāds, kas dara vai var izdarīt ko ārkārtīgi ļaunu, nežēlīgu.
mazisks Tāds, kas ir nožēlojami sīkumains, niecīgs, arī zemisks. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
drausmīgs Tāds, kas ir spējīgs izdarīt ko ļoti ļaunu, nežēlīgu, briesmīgu.
visžēlīgs Tāds, kas izrāda lielu žēlsirdību.
raudulīgs Tāds, kas izraisa žēlumu, skumjas. Arī sentimentāls.
viegls Tāds, kas nav stingrs, nežēlīgs (parasti par spriedumu, sodu).
asarains Tāds, kas pauž žēlumu, bēdas, skumjas Sentimentāls.
bandītisks Tāds, kas raksturīgs bandītam (1). Tāds, kas attiecas uz bandas [1] darbību. Nežēlīgs, necilvēcīgs.
gaudulīgs Tāds, kas vienmēr gaužas, žēlojas.
nežēlīgs Tāds, kura attieksme pret citiem ir ļauna, cietsirdīga, bez saudzības, žēluma.
necilvēcīgs Tāds, kura attieksme pret citiem ir ļauna, cietsirdīga, nežēlīga.
raudulīgs Tāds, kurā izpaužas gaušanās, žēlošanās. Arī žēlabains.
necilvēcīgs Tāds, kurā izpaužas ļaunums, cietsirdība, nežēlība.
zvērīgs Tāds, kurā izpaužas ļaunums, cietsirdība, sevišķa nežēlība.
zvērisks Tāds, kurā izpaužas ļaunums, cietsirdība, sevišķa nežēlība.
indīgs Tāds, kurā izpaužas naids, ļaunums. Naidīgs, nežēlīgi ļauns.
ļauns Tāds, kurā izpaužas naids, nežēlība.
ciets Tāds, kurā izpaužas noteiktība, nelokāmība, arī nežēlība.
lamentozs Tāds, kurā izpaužas skumjas, žēlas (parasti par mākslas darbu).
žēlīgs Tāds, kurā izpaužas žēlabas (1), parasti, lai iztaisītu līdzjūtību.
žēlabains Tāds, kurā izpaužas žēlabas.
žēls Tāds, kurā izpaužas žēlums, sarūgtinājums, skumjas, sāpes.
zvērīgs Tāds, kura izturēšanās, rīcība, attieksme pret citiem ir ļauna, cietsirdīga, sevišķi nežēlīga. Necilvēcīgs (1).
ļauns Tāds, kura rīcība, attieksme pret citiem ir naidīga, nežēlīga, nekrietna, arī noziedzīga.
ļauns Tāds, kura saturā izpaužas kas naidīgs, nežēlīgs, nekrietns.
nabadziņš Tas (cilvēks), kas ir nožēlojams, nelaimīgs. Arī tas (parasti dzīvnieks), kas ir nožēlojams, vārgs.
ļauns Tas, kas ir saistīts ar ko naidīgu, nežēlīgu, nekrietnu, arī noziedzīgu.
dāvana Tas, ko dod, tas, kas ir iedots (piemēram, aiz žēlastības, līdzjūtības).
tirānija Valsts pārvaldes forma, kam raksturīga patvaļība, nežēlība, varmācība. Arī despotija (1).
paradīze Vieta, kur pēc nāves nonāk labo un apžēloto cilvēka dvēseles, iegūstot mūžīgu svētlaimīgu eksistenci. Arī debess [1] (4).
Debesu (arī Dieva) valstība Vieta, kur pēc nāves nonāk labo un apžēloto cilvēku dvēseles, iegūstot mūžīgu, svētlaimīgu eksistenci. Paradīze.
nežēlība Vispārināta īpašība --> nežēlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
nežēlīgums Vispārināta īpašība --> nežēlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Nežēlība (1).
nežēlība Vispārināta īpašība --> nežēlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
nežēlīgums Vispārināta īpašība --> nežēlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Nežēlība (2).
zvērība Vispārināta īpašība → zvērīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Ļauna, cietsirdīga, sevišķi nežēlīga izturēšanās, rīcība, attieksme.
žēlīgums Vispārināta īpašība → žēlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
žēlīgums Vispārināta īpašība → žēlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
žēlsirdīgums Vispārināta īpašība → žēlsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Žēlsirdība.
visužēlīgs Visžēlīgs.
gauds Zels, žēlabains.
žēlas Žēlabas (1). Arī žēlums.
gaudas Žēlabas, vaimanas. Arī žēlošanās.
pažēlot Žēlot un pabeigt žēlot.

žēl citās vārdnīcās:

Tēzaurs

žēl

MLVV

žēl

MEV

žẽ̦l