diedelēt
diedelēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju
1.intrans. Lūgt žēlastības dāvanu, arī ubagot.
PiemēriNav viņiem pastāvīgas dzīves vietas. Diedelē pa ielām,.. un neviens tautietis gar viņiem neliekas ne zinis.
- Nav viņiem pastāvīgas dzīves vietas. Diedelē pa ielām,.. un neviens tautietis gar viņiem neliekas ne zinis.
- ..nabagi ar savām [graudu] kulītēm diedelēja pa apkārtnes dzirnavām, lūgdamies, lai samaļ par velti, jo naudas, ko samaksāt, viņiem nebij.
1.1.trans.
PiemēriVairāk nekā gadu viņš bija nodzīvojis krastā, klīdis pa ostu, diedelējis uz kuģiem pusdienu paliekas..
- Vairāk nekā gadu viņš bija nodzīvojis krastā, klīdis pa ostu, diedelējis uz kuģiem pusdienu paliekas..
2.trans. Lūgt, prasīt (ko), parasti neatlaidīgi, uzmācīgi.
PiemēriBet abi jaunie cilvēki atlaidās zālē un nesapratnē saskatījās par jocīgo sievieti, kura diedelēja kādas tur kaulu smadzenes [slimajam]. Kādēļ viņi nevienam neko neprasīja?
- Bet abi jaunie cilvēki atlaidās zālē un nesapratnē saskatījās par jocīgo sievieti, kura diedelēja kādas tur kaulu smadzenes [slimajam]. Kādēļ viņi nevienam neko neprasīja?
2.1.pārn. Censties izraisīt, iemantot (vēlamu attieksmi pret sevi), parasti, pazemojot sevi.
PiemēriNekad nevajag diedelēt un pieņemt laipnību no cilvēka, kas kādreiz tev uzspļāvis, nonicinājis tevi.
- Nekad nevajag diedelēt un pieņemt laipnību no cilvēka, kas kādreiz tev uzspļāvis, nonicinājis tevi.
Avoti: 2. sējums