diedelējošs
diedelējošs -ais; s. -a, -ā
diedelējoši apst.
1.Divd. → diedelēt.
2.Tāds, kurā izpaužas uzmācīgs lūgums (parasti pēc labvēlības).
PiemēriDiedelējošs smaids.
- Diedelējošs smaids.
- Diedelējoši skatīties.
- Suns sašļuka, sarāvās, iemiedza asti starp kājām. Skatiens kļuva vainīgs un diedelējošs. Gundega atskārta - Neris baidījās no rungas.
Avoti: 2. sējums