Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
diedelējošs
diedelējošs -ais; s. -a, -ā
diedelējoši apst.
1.Divd. → diedelēt.
2.Tāds, kurā izpaužas uzmācīgs lūgums (parasti pēc labvēlības).
PiemēriDiedelējošs smaids.
Avoti: 2. sējums