pačinkstēt
pačinkstēt -činkstu, -činksti, -činkst, pag. -činkstēju; intrans.
1.Kaprīzi, paklusi pāraudāt.
PiemēriBērns brītiņu pačinkst.
2.sar. Pagausties, pažēloties. Žēli, raudulīgi palūgties.
PiemēriLai gan pirmajās [darba] nedēļās viņš.. pārgura.., viņš nežēlojās. Varbūt arī neizturētu un pačinkstētu, ja būtu jāstrādā kopā ar stipriem vīriem..
Avoti: 6-1. sējums