pačibēt
pačibēt parasti 3. pers., -čib, pag. -čibēja; intrans.; sar.
1.Pazust.
PiemēriEvija tikmēr bija kaut kur pačibējusi.
1.1.Izjukt, parasti daļēji (piemēram, par norisi, pasākumu).
Piemēri..daudz kas no labi iesāktā pačibēja.
Avoti: 6-1. sējums