nelaimīgs
nelaimīgs -ais; s. -a, -ā
nelaimīgi apst.
1.Tāds, kam dzīvē nav laimes, prieka. Tāds, kas vienmēr jūtas sarūgtināts, apbēdināts.
PiemēriMākslinieks, radošais, nekad nevar būt pilnīgi nelaimīgs. Viņš dzīvo vienmēr savā darbā, un darbs ir viņa laime..
- Mākslinieks, radošais, nekad nevar būt pilnīgi nelaimīgs. Viņš dzīvo vienmēr savā darbā, un darbs ir viņa laime..
- Kopš vien atcerējos, allaž biju dzirdējusi viņu [māti] runājam, ka tēvs izpostījis viņas dzīvi, padarījis viņu nelaimīgu..
- Janka aizvien bija nelaimīgs, mūžīgi tam likās, ka citi to apvaino, pazemo.
1.1.Tāds, kad nav laimes, prieka (par laikposmu).
PiemēriNelaimīgs mūžs.
- Nelaimīgs mūžs.
- «Aivar,» Ieva ieminējās.. «Vai tu nepavisam negribētu atgriezties [pie vecākiem]?» - «Cits nekas jau neatliek,» Aivars teica pieauguša cilvēka vārdiem. Ieva nodrebēja. Kāda maza, nelaimīga dzīve!
- «..mūsu [laulības] dzīve būtu nelaimīga. Tu vairs nevari palikt citāds, un tāds, kāds tu tagad esi... tāds... tas... tā būtu mana nāve.»
2.Tāds, kam ir notikusi nelaime. Tāds, kam ir lielas bēdas, ciešanas.
Piemēri«..ieraudzīju tevi noskumušu sēžam uz akmens. Es tūliņ nodomāju, ka mans draugs ir nelaimīgs.»
- «..ieraudzīju tevi noskumušu sēžam uz akmens. Es tūliņ nodomāju, ka mans draugs ir nelaimīgs.»
- Viņš.. tēloja man priekšā, cik nelaimīgus tos ar māti varējis vienā acumirklī padarīt [noslīkstot]. Māte aiz bēdām būtot [būtu] palikusi veca un nomirusi..
2.1.Tāds, kurā izpaužas lielas bēdas, ciešanas.
PiemēriSpāģa sieva bija maza auguma, sīku seju, un cilvēkos viņa skatījās ar tik nelaimīgu skatienu, it kā nule uz mūžiem būtu pazaudējusi pašu mīļāko cilvēku.
- Spāģa sieva bija maza auguma, sīku seju, un cilvēkos viņa skatījās ar tik nelaimīgu skatienu, it kā nule uz mūžiem būtu pazaudējusi pašu mīļāko cilvēku.
- Viņa seja kļuva nelaimīga. Viņš allaž visu smagi pārdzīvoja un uztraucās.
- ..Oļiņš ieraudzīja jau savas dzīvojamās ēkas jumtu pilnās liesmās. Viņš nelaimīgi iekliedzās..
2.2.Tāds, kas vēstī par nelaimi (piemēram, par ziņu).
PiemēriNelaimīga vēstule.
- Nelaimīga vēstule.
- Tūlīt viņa aizskries pie Ērika mātes, varbūt arī tā saņēmusi nelaimīgo ziņu [par dēla nāvi], varbūt raud un ir jāmierina..
3.Tāds, kas ir nokļuvis dzīvībai draudošos apstākļos. Tāds, kas ir traģiski gājis bojā.
PiemēriAivars ne tikai sitis, bet spārdījis kājām, dauzījis nelaimīgā zēna galvu pret trotuāru. Kur tāda nežēlība..?
- Aivars ne tikai sitis, bet spārdījis kājām, dauzījis nelaimīgā zēna galvu pret trotuāru. Kur tāda nežēlība..?
- Mazpamazām viņš atrāvās no peldošās ledus blīvas, panāca apgāzto laivu.. un izglāba nelaimīgo mediķi.
3.1.Tāds, kam ir smagas, traģiskas sekas (piemēram, par darbību).
PiemēriKad Jurim bija deviņpadsmit gadu, viņš kļuva par mācītu šoferi. Pirmais viņa patstāvīgais brauciens beidzās nelaimīgi - smaga avārija un cilvēku upuri.
- Kad Jurim bija deviņpadsmit gadu, viņš kļuva par mācītu šoferi. Pirmais viņa patstāvīgais brauciens beidzās nelaimīgi - smaga avārija un cilvēku upuri.
- Ziemā Kalnariju Zanei piedzima nedzīva meitene. Ar nēšiem kāpjot noledojušā piegāzē, viņai bija slīdējusi kāja un gadījies nelaimīgi krist.
3.2.lietv. nozīmē: nelaimīgais, -ā, v.; nelaimīgā, -ās, s. Cilvēks, kas ir nokļuvis dzīvībai draudošos apstākļos. Cilvēks, kas ir traģiski gājis bojā.
PiemēriViņi abi airējās uz to vietu, kur nelaimīgais cīnījās ar nepaklausīgo mucu. Viņš.. centās to pieveikt un uz tās uzrāpties..
- Viņi abi airējās uz to vietu, kur nelaimīgais cīnījās ar nepaklausīgo mucu. Viņš.. centās to pieveikt un uz tās uzrāpties..
- Adāma tēvs bij nometies ceļos un turēja nelaimīgā galvu klēpī, kamēr viena meita viņam iz [no] mutes plūstošās asinis pūlējās apturēt.
- Kāpās pie jūras atrada ģimnāzisti Mildu.. ar asiņainu vainu krūtīs... pie nelaimīgās atrastas tikai dažas kapeikas naudas..
4.Tāds, kas ir par cēloni nelaimei, neveiksmei, nepatikšanām (par priekšmetu, parādību).
PiemēriSākās ar nelaimīgo izkapti. Maruta [pļaujot] ielaida kurmja rakumos, vēl aizķēra zemē nomestu siena pakas drāti, un asmens pagalam.
- Sākās ar nelaimīgo izkapti. Maruta [pļaujot] ielaida kurmja rakumos, vēl aizķēra zemē nomestu siena pakas drāti, un asmens pagalam.
- Nelaimīgais ugunsgrēks viņu tā satriecis, ka nekāda lāga izdarītāja vairs nebij.
4.1.Tāds, kas (pēc tautas ticējumiem) ir par cēloni nelaimei.
PiemēriNelaimīgs (arī nelaimes) skaitlis.
- Nelaimīgs (arī nelaimes) skaitlis.
- «Es jums saku gluži nopietni: piektā - nelaimīga diena. Kas tik man piektdienās nav gadījies! Sāpējuši zobi un lūzušas atslēgas, zudušas galošas un kavējies tramvajs.»
5.lietv. nozīmē: nelaimīgais, -ā, v.; nelaimīgā, -ās, s.; sar.; parasti uzrunā. Cilvēks, kas izraisa nožēlu, piemēram, ar savu neizpratni, nepareizu, kļūmīgu rīcību, zināšanu trūkumu.
Piemēri«Uzmanīgi!» viņu apturēja Dioģens, «akā ir piens.» - «.. no kura laika tad mūsu laukos ir piena akas?» - «Nelaimīgais, akā dzesējas nogremdētas piena kannas.»
- «Uzmanīgi!» viņu apturēja Dioģens, «akā ir piens.» - «.. no kura laika tad mūsu laukos ir piena akas?» - «Nelaimīgais, akā dzesējas nogremdētas piena kannas.»
- Nelaimīgie, ko viņi saprata no zīmējuma un no krāsām!
Stabili vārdu savienojumi(Pie)dzimt zem nelaimīgas zvaigznes. Nelaimīga mīlestība. Nelaimīga roka. Nelaimīgi iemīlēties.
- (Pie)dzimt zem nelaimīgas zvaigznes idioma — Saka par cilvēku, kam (pēc tautas ticējumiem) nolemta nelaimīga dzīve.
- Nelaimīga mīlestība — Mīlestība, kas neizraisa pretmīlestību. Mīlestība pret cilvēku, ar kuru kādu apstākļu dēļ nav iespējama kopdzīve.
- Nelaimīga roka idioma — Saka, ja cilvēkam neveicas, nelaimējas (piemēram, kādā pasākumā).
- Nelaimīgi iemīlēties — Iemīlēties kādā, neizraisot tā pretmīlestību. Iemīlēties cilvēkā, ar kuru kādu apstākļu dēļ nav iespējama kopdzīve.
Avoti: 5. sējums