nelaipnība
nelaipnība -as, s.
1.parasti vsk. Vispārināta īpašība → nelaipns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..saimnieks bija mazrunīgs ne aiz nelaipnības, bet vienkārši nezināja, ko runāt.
2.Nelaipna izturēšanās, rīcība, runa.
PiemēriTā Elza bija aizvadījusi šo gadu, mierīgi uzņemdama savējo vēsu nelaipnību, svešu cilvēku ironiju un vientulībā panesdama dažādas jaunas mātes grūtības.
Avoti: 5. sējums