nelaiķis
nelaiķis -ķa, v.
nelaiķe -es, dsk. ģen. -ķu, s.
1.Miris cilvēks. Mirušais.
PiemēriViņa paredzēja nelaimi un vaimanādama skrēja uz pļavu... Pļavā viņa nokrita pie nelaiķa zemē un tikai kunkstēja.
1.1.ģen.: nelaiķa, adj. nozīmē Tāds, kas ir nomiris.
PiemēriAlma atceras nelaiķa vīra savā laikā teikto paredzējumu, ka viņa paliks viena mazajā pilsētiņā.
Avoti: 5. sējums