nelaime | LLVV

nelaime

nelaime -es, dsk. ģen. -mju, s.

1.Notikums, apstāklis, kas izraisa smagus, sāpīgus pārdzīvojumus, lielas bēdas, ciešanas.

PiemēriPasaulē ir tikai trīs īstas nelaimes - karš, tuva cilvēka nāve, nopietna slimība. Viss pārējais - sīkumi un nieki..

1.1.Notikums, apstāklis, kas saistīts ar smagu slimību, ievainojumu, arī bojāeju.

PiemēriBērnības gadi atnesa Karinai smagu nelaimi - viņa saslima ar tuberkulozi.

2.Notikums, apstāklis, kas saistīts ar lielām grūtībām, lieliem materiāliem zaudējumiem.

Piemēri«Neraža ir mūsu nelaime, nevis negods.»

3.Traucējums, kļūme (kā) darbībā, norisē. Arī neveiksme.

PiemēriPieaugušie.. runā ar neparastu cienību: «Jurciņ, ej paskaties, kas klēts durvīm par nelaimi. Nevar aiztaisīt.»

4.Nevēlams, nepatīkams apstāklis, nevēlama, nepatīkama parādība.

PiemēriBet aukstums bija tikai puse nelaimes. Daudz ļaunāk, ka mums nekā nebija ko ēst.

4.1.Nosodāma, peļama (cilvēka) īpašība, rīcība.

PiemēriTas nekad neizguļamais miegs bij viņa lielākā nelaime.

4.2.Rūpes, raizes, arī nepatikšanas.

Piemēri«Vai nav nelaimes ar to [ganu] zēnu!» žēlojās saimnieks, brizdams pa garo zāli [pēc aizklīdušām govīm]..

Stabili vārdu savienojumi(Kā) nelaime (arī krusts, slogs, posts) uz kakla (arī kaklā). (Kā) par nelaimi.

(Kā) nelaime (arī krusts, slogs, posts) uz kakla (arī kaklā)sar. — Saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
(Kā) par nelaimi — Saka, paužot nožēlu (par ko).
Dabas (arī stihiska) nelaime — Dabas stihija, dabas katastrofa. Dabas stihijas, dabas katastrofas maltais postījums, zaudējums.
Iegrūst (arī iedzīt) nelaimē — Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) notiek nelaime.
Ieskriet nelaimē — sar. Piedzīvot ko nepatīkamu.
Laime nelaimē — Saka, ja nav noticis visnevēlamākais (kādā negadījumā, neveiksmē).
Liela nelaime (arī lieta, muiža)sar. — Saka par ko mazsvarīgu, nenozīmīgu.
Melna nelaime — Liela, smaga nelaime.
Nekāda nelaime (nebūs, nenotiks u. tml.) — Nekas briesmīgs, nekas ļauns (nebūs, nenotiks u. tml.).
Nelaime nenāk brēkdama, arī nelaime nenāk lūdzamasar. — Saka par pēkšņu, neparedzētu nelaimi, bēdām.
Nelaime nenāk viena — Saka, ja nelaimes seko cita citai.
Nelaime un posts — Saka par to, kas sagādā daudz rūpju, raižu.
Nelaimes (arī nelaimīgs) skaitlis — Pēc tautas ticējumiem - skaitlis, kas ir par cēloni nelaimei.
Nelaimes bērns — 1. Nelaimīgs cilvēks.2. Cilvēks, kas citiem sagādā bēdas, rūpes.
Nelaimes biedrs — Cilvēks, ar kuru saista līdzīga nelaime, vienādi smagi apstākļi.
Nelaimes čupiņasar. — Nožēlojams, bezpalīdzīgs cilvēks.
Nelaimes dzeguze — Pēc tautas ticējumiem - dzeguze, kas vēstī nelaimi.
Nelaimes gadījums — Gadījums, notikums, kam ir traģiskas sekas, kas saistīts ar (kā) bojāeju vai smagu ievainojumu, sakropļojumu.
Nelaimes putns — 1. Nelaimīgs cilvēks. Arī neveiksmīgs cilvēks.2. Cilvēks, kam gadījies kas nepatīkams, nevēlams.
Nest nelaimi — 1. Darīt (kādu) nelaimīgu. Sagādāt (kādam) bēdas, ciešanas, arī nepatikšanas.2. Pēc tautas ticējumiem - būt par nelaimes cēloni (piemēram, par priekšmetiem).
Piesaukt nelaimi — Ar savu izturēšanos, rīcību, runu būt par (parasti šķietamu) cēloni nelaimei.
Ūdens nelaime — Cilvēka bojāeja slīkstot.
Uguns nelaime — Ugunsgrēks. Ugunsgrēka radītais postījums, zaudējums.

Avoti: 5. sējums