Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) notiek nelaime.
Piemēri«Iegrūduši cilvēku nelaimē!» klusumu pārtrauc Antona vārdi. Tajos ieskanas it kā skumjas, it kā sarūgtinājums.
Piemēri
«Iegrūduši cilvēku nelaimē!» klusumu pārtrauc Antona vārdi. Tajos ieskanas it kā skumjas, it kā sarūgtinājums.
Jurim Mārcis uzkliedza: «Un tu neesi labāks! Vai tad tu stāvus to puiku gribi nelaimē iegrūst? Uzzinās kungs [par sūdzības rakstīšanu], un Andrejam pēriens būs kā likts.»