nelaime
nelaime -es, dsk. ģen. -mju, s.
1.Notikums, apstāklis, kas izraisa smagus, sāpīgus pārdzīvojumus, lielas bēdas, ciešanas.
PiemēriPasaulē ir tikai trīs īstas nelaimes - karš, tuva cilvēka nāve, nopietna slimība. Viss pārējais - sīkumi un nieki..
- Pasaulē ir tikai trīs īstas nelaimes - karš, tuva cilvēka nāve, nopietna slimība. Viss pārējais - sīkumi un nieki..
- Novembra sākumā Puduma ciemu piemeklēja liela nelaime: trīs dūšīgi puiši noslīka savu draugu un piederīgo acu priekšā.
- Oļiņš, dzirdēdams sievu pa kambari kliedzam, gāja turpu raudzīt, kas tur esot par nelaimi.
1.1.Notikums, apstāklis, kas saistīts ar smagu slimību, ievainojumu, arī bojāeju.
PiemēriBērnības gadi atnesa Karinai smagu nelaimi - viņa saslima ar tuberkulozi.
- Bērnības gadi atnesa Karinai smagu nelaimi - viņa saslima ar tuberkulozi.
- Baleta skolotāja man pareģoja slavenu nākotni. Bet tad notika nelaime. Slidenā laikā es kritu.. un salauzu kāju.
- ..notika nelaime. Kāds jauns cilvēks... uzrīdīja kazai vilku sugas suni, un mēs savu lopiņu atradām saplosītu..
- Bet reiz arī vareno koku piemeklēja nelaime. Bargā negaisā.. ozolu pēkšņi sadzēla ass zibens zobens.
2.Notikums, apstāklis, kas saistīts ar lielām grūtībām, lieliem materiāliem zaudējumiem.
Piemēri«Neraža ir mūsu nelaime, nevis negods.»
- «Neraža ir mūsu nelaime, nevis negods.»
- Zane jutās vainīga Reča nelaimē, viņas neuzmanības dēļ bija nodegusi rija..
3.Traucējums, kļūme (kā) darbībā, norisē. Arī neveiksme.
PiemēriPieaugušie.. runā ar neparastu cienību: «Jurciņ, ej paskaties, kas klēts durvīm par nelaimi. Nevar aiztaisīt.»
- Pieaugušie.. runā ar neparastu cienību: «Jurciņ, ej paskaties, kas klēts durvīm par nelaimi. Nevar aiztaisīt.»
- Ja kādā mājā notiek nelaime - aizsērē ūdensvads, tek jumts,.. visi tūdaļ zina, ka te varēs izlīdzēt prasmīgās meistara rokas.
- Motors [automobilim] bija īsts brīnums. Pamazām tajā atklājās vesela kolekcija visneiedomājamāko nelaimju.
- Vakar pēcpusdienā izbraucām un ar gaismu jau varējām būt Rīgā, bet tad nāca visādas nelaimes. Vispirms iestigām sniegā, tikko ar mokām izkūlāmies, tad samaitājās mašīna.
4.Nevēlams, nepatīkams apstāklis, nevēlama, nepatīkama parādība.
PiemēriBet aukstums bija tikai puse nelaimes. Daudz ļaunāk, ka mums nekā nebija ko ēst.
- Bet aukstums bija tikai puse nelaimes. Daudz ļaunāk, ka mums nekā nebija ko ēst.
- «Ārā nejauks laiks,» viņa sacīja, «citas nelaimes nav.»
- Aigaram augot, dūrīšu un ņipro kājeļu vietā [rotaļās] arvien vairāk tika iesaistīti vārdi. Nelaime tikai tā, ka lielajiem rotaļas apnika ātrāk nekā Aigaram..
4.1.Nosodāma, peļama (cilvēka) īpašība, rīcība.
PiemēriTas nekad neizguļamais miegs bij viņa lielākā nelaime.
- Tas nekad neizguļamais miegs bij viņa lielākā nelaime.
- ..māte redzēja tikai vienu - Kristapa dzeršanu un Kristapa draudzību ar Līviju. Citādi tas nemaz nevarēja būt, tās nelaimes bija cieši saistītas.
- ..gadās [kolonistiem] savi izlēcieni, savas kaprīzes, savi slinkuma brīži, bet tās ir nelaimes, kas reizēm piemeklē ikvienu pusaudzi.
4.2.Rūpes, raizes, arī nepatikšanas.
Piemēri«Vai nav nelaimes ar to [ganu] zēnu!» žēlojās saimnieks, brizdams pa garo zāli [pēc aizklīdušām govīm]..
- «Vai nav nelaimes ar to [ganu] zēnu!» žēlojās saimnieks, brizdams pa garo zāli [pēc aizklīdušām govīm]..
- Bet nelaimes sākās, kad Vilmu mācīja rakstīt. «Man kauns tik lielu meiteni uz skolu sūtīt, ja tā neprot uzvilkt ne burta,» māte sirdījās.
Stabili vārdu savienojumi(Kā) nelaime (arī krusts, slogs, posts) uz kakla (arī kaklā). (Kā) par nelaimi.
- (Kā) nelaime (arī krusts, slogs, posts) uz kakla (arī kaklā)sar. — Saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
- (Kā) par nelaimi — Saka, paužot nožēlu (par ko).
- Dabas (arī stihiska) nelaime — Dabas stihija, dabas katastrofa. Dabas stihijas, dabas katastrofas maltais postījums, zaudējums.
- Iegrūst (arī iedzīt) nelaimē — Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) notiek nelaime.
- Ieskriet nelaimē — sar. Piedzīvot ko nepatīkamu.
- Laime nelaimē — Saka, ja nav noticis visnevēlamākais (kādā negadījumā, neveiksmē).
- Liela nelaime (arī lieta, muiža)sar. — Saka par ko mazsvarīgu, nenozīmīgu.
- Melna nelaime idioma — Liela, smaga nelaime.
- Nekāda nelaime (nebūs, nenotiks u. tml.) — Nekas briesmīgs, nekas ļauns (nebūs, nenotiks u. tml.).
- Nelaime nenāk brēkdama, arī nelaime nenāk lūdzamasar. — Saka par pēkšņu, neparedzētu nelaimi, bēdām.
- Nelaime nenāk viena idioma — Saka, ja nelaimes seko cita citai.
- Nelaime un posts idioma — Saka par to, kas sagādā daudz rūpju, raižu.
- Nelaimes (arī nelaimīgs) skaitlis idioma — Pēc tautas ticējumiem - skaitlis, kas ir par cēloni nelaimei.
- Nelaimes bērns idioma — 1. Nelaimīgs cilvēks.2. Cilvēks, kas citiem sagādā bēdas, rūpes.
- Nelaimes biedrs — Cilvēks, ar kuru saista līdzīga nelaime, vienādi smagi apstākļi.
- Nelaimes čupiņasar. — Nožēlojams, bezpalīdzīgs cilvēks.
- Nelaimes dzeguze — Pēc tautas ticējumiem - dzeguze, kas vēstī nelaimi.
- Nelaimes gadījums — Gadījums, notikums, kam ir traģiskas sekas, kas saistīts ar (kā) bojāeju vai smagu ievainojumu, sakropļojumu.
- Nelaimes putns idioma — 1. Nelaimīgs cilvēks. Arī neveiksmīgs cilvēks.2. Cilvēks, kam gadījies kas nepatīkams, nevēlams.
- Nest nelaimi idioma — 1. Darīt (kādu) nelaimīgu. Sagādāt (kādam) bēdas, ciešanas, arī nepatikšanas.2. Pēc tautas ticējumiem - būt par nelaimes cēloni (piemēram, par priekšmetiem).
- Piesaukt nelaimi idioma — Ar savu izturēšanos, rīcību, runu būt par (parasti šķietamu) cēloni nelaimei.
- Uguns nelaime — Ugunsgrēks. Ugunsgrēka radītais postījums, zaudējums.
- Ūdens nelaime — Cilvēka bojāeja slīkstot.
Avoti: 5. sējums