barbarisms
barbarisms -a, v.
1.parasti vsk. Rupjība, nežēlīgums, arī nekulturālība.
2.parasti vsk.; novec. Pirmatnējās sabiedrības attīstības otrais periods (pēc mežonības) saskaņā ar L. Morgana periodizāciju, kuru lietojis arī Fr. Engelss.
3.val. Literārajā valodā nevēlams aizguvums.
Piemēri..A. Upīts romānā «Zaļā zeme» vācu kolonista Sveķāmura un citu vāciešu valodā kā raksturojuma līdzekli lieto barbarismus.
Avoti: 2. sējums