bārdains
bārdains -ais; s. -a, -ā
1.Tāds (cilvēks), kam ir bārda. Neskuvies (cilvēks).
PiemēriBārdains cilvēks.
- Bārdains cilvēks.
- Liels, bargs un bārdains Aizlakstes mācītājs Harfs stāvēja pie kapa.
- ..viņi zivis pērk no manas istabas saimnieka - nīgrā un bārdainā veča.
1.1.Tāds, kur aug bārda (piemēram, par seju).
PiemēriBārdaini vaigi.
- Bārdaini vaigi.
- Bārdaina seja.
1.2.Tāds (dzīvnieks), kam ir bārda.
PiemēriBārdaina kaza.
- Bārdaina kaza.
1.3.Tāds (dzīvnieks vai augs), kam ir bārdai līdzīgs veidojums.
Piemēri..ezeros nereti ieklejo bārdainais akmeņgrauzis..
- ..ezeros nereti ieklejo bārdainais akmeņgrauzis..
1.4.pārn. Bārkstains, spurains.
Piemēri..pļāva miežus.. ar smagumā aizlūzušām, bārdainām vārpām.
- ..pļāva miežus.. ar smagumā aizlūzušām, bārdainām vārpām.
- Vecās, bārdainās egles neticīgi kratīja galvas, it kā brīnīdamās par cirtēju pārdrošību..
Avoti: 2. sējums