bārenis
bārenis -ņa, v.
bārene -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.Bērns, kas zaudējis abus vecākus vai vienu no tiem.
Piemēri..Luzei ir gādīga māte un krietni radi, bet Karlīne ir bārene.
Stabili vārdu savienojumiApaļš bārenis.
2.parasti dsk.; poēt. Apspiestie, ekspluatētie. Bārabērni (2).
PiemēriMēs Savienībā ieaugām bez bažām Un bāreņi vairs nebūsim nekad..
Avoti: 2. sējums