bārenis
bārenis -ņa, v.
bārene -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.Bērns, kas zaudējis abus vecākus vai vienu no tiem.
Piemēri..Luzei ir gādīga māte un krietni radi, bet Karlīne ir bārene.
- ..Luzei ir gādīga māte un krietni radi, bet Karlīne ir bārene.
- ..esmu bārene: man nav ne mātes, ne tēva.
- Pierādīt vajag, ka ir apaļš bārenis, ne tēva, ne mātes.
Stabili vārdu savienojumiApaļš bārenis.
- Apaļš bārenis — Bērns, kam nav vecāku.
2.parasti dsk.; poēt. Apspiestie, ekspluatētie. Bārabērni (2).
PiemēriMēs Savienībā ieaugām bez bažām Un bāreņi vairs nebūsim nekad..
- Mēs Savienībā ieaugām bez bažām Un bāreņi vairs nebūsim nekad..
Avoti: 2. sējums