bargums
bargums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → bargs1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Bardzība.
PiemēriAkcentēta [izrādē] Roplaiņa mīlestība pret dēlu un reizē arī viņa bargums, neiecietība.
3.Vispārināta īpašība → bargs3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..vētru bargumā zeme ar debesīm kopā iet.
3.1.novec. Pērkona negaiss.
PiemēriPiepeši aiz meža uzsitas dobja dārdoņa, izdrebinās cauri mežam, aizveļas dzisdama pāri kalniem un papuvei. Annele iepleš acis. Bargums?.. Annele uzlec kājās, paskrej nostāk no meža un atmet galvu. Jā, negaiss, negaiss!
Avoti: 2. sējums