Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
barikāde
barikāde -es, dsk. ģen. -žu, s.
Aizsprostojums, ko ceļ no dažādiem priekšmetiem un materiāliem, parasti ielu cīņām.
PiemēriCīnīties uz barikādēm.
  • Cīnīties uz barikādēm.
  • Aizvien vairāk Daugavmala pārvērtās par kaujas lauku... bija uzbūvētas barikādes no smilšu maisiem un akmeņiem.
  • ..viņu redzēja uz barikādēm Pokrovkā nikno ielu cīņu laikā.
Stabili vārdu savienojumiPrettanku barikāde.
  • Prettanku barikāde Prettanku aizsprosts ar šaujamlūkām, ko no vietējiem materiāliem ierīko ielās, uz ceļiem, pie tiltiem, kalnu pārejās.
Avoti: 2. sējums