Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
baritons
baritons -a, v.; mūz.
1.Vidēji augsta vīriešu balss (starp tenoru un basu).
PiemēriViņa [dziedoņa] baritons guvis maigāku skanējumu..
1.1.Cilvēks, kam ir šāda balss.
PiemēriTad nāk koncerta nagla, vēl viens solists, baritons.. Viņa specialitāte ir varoņu dziesmu žanrs..
2.Metāla pūšamais instruments (pūtēju orķestros).
Avoti: 2. sējums