bendēt
bendēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.parasti savienojumā ar «nost» Nogalināt.
PiemēriĶēniņš.. sasauc savus karavīrus un bendēs šos [puisi un velnu] nost.
1.1.Nežēlīgi izturēties. Mocīt.
PiemēriBendēt lopus.
1.2.intrans.
PiemēriCik vien spēji, tu zagi un rāvi, Līdi, spiegoji, bendēji, kāvi, Kas vien ir kauns, to tu darīji..
1.3.sar. Būt par cēloni lielām sāpēm, ciešanām, nogurumam.
PiemēriSlāpes bendē nost.
1.4.sar. Bojāt, iznīcināt (augus).
PiemēriIzgāžot diendienā uz koku saknēm sāļo ledusūdeni, viņi.. bendē.. kokus..
2.sar. Pakļaut tādiem apstākļiem, kas sagādā sāpes, ciešanas, bojā (ko).
PiemēriBendēt veselību.
2.1.pārn. Bojāt, padarīt nederīgu lietošanai (piemēram, ierīci, darba rīku).
Piemēri«Tīrais slazds, ne tilts!» viņš pukojās. «Riteņus bendē..»
Avoti: 2. sējums