bende
bende ģen. -es, v. dat. -em, s. dat. -ei, dsk. ģen. -žu, kopdz.
1.v.; vēst. Cilvēks, kas izpilda nāves sodu, miesas sodus, spīdzina.
PiemēriInkvizīcijas bende.
2.niev. Cilvēks, kas nežēlīgi izturas (pret citiem cilvēkiem, arī pret dzīvniekiem). Cilvēks, kas sagādā (citiem) ciešanas, dara ļaunu.
PiemēriĻaužu bende.
Avoti: 2. sējums