pažēlot
pažēlot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Žēlot un pabeigt žēlot.
Piemēri..kad laivā patrāpījās kāds vīra cilvēks vai dūšīgāka sieva, pažēloja pārcēlāju, labprātīgi uzņemoties viņa pienākumus.
- ..kad laivā patrāpījās kāds vīra cilvēks vai dūšīgāka sieva, pažēloja pārcēlāju, labprātīgi uzņemoties viņa pienākumus.
- Māte instinktīvi tiecas dēlu pasaudzēt, pažēlot, tēvs - norūdīt, sagatavot grūtībām, riskam..
- Noras balsī skan tīra līdzjūtība - un viņam tāda nepatīk. Vai tiešām viņš Noras acīs ir nelaimīgs vecītis, kurš jāpažēlo, kaut arī tikai vārdos?
- pārn. Vējš tavā logā ieķeras Un pažēlot lūdzas. Pie aizslēgtām durvīm pieķeras, Par vientulību sūdzas.
- pārn. No krēslas iznirst veidoli un krāsas, Nāk tuvāk pagalvim Pa draugam pažēlot un labu vēlēt.
1.1.Rūpīgi lietojot, pasaudzēt (piemēram, priekšmetu).
Piemēri«Kaut baltos svārciņus būtu pažēlojis!»
- «Kaut baltos svārciņus būtu pažēlojis!»
Avoti: 6-1. sējums