pažāvēt
pažāvēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Neilgu laiku, mazliet žāvēt (piemēram, ko mitru, slapju, arī ko tādu, kas satur mitrumu).
PiemēriPažāvēt slapjos zābakus.
- Pažāvēt slapjos zābakus.
- Pažāvēt ābolus cepeškrāsnī.
- Tad vienam ienāk prātā sakurt ugunskuru.. - varēšot apsildīties un pažāvēt slapjos cimdus.
- Papļauts un pažāvēts siens.
2.Neilgu laiku, mazliet žāvēt (gaļu, zivis, parasti dūmos).
PiemēriPažāvēt cūkgaļu.
- Pažāvēt cūkgaļu.
Avoti: 6-1. sējums