Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pazvilnēt
pazvilnēt -zvilnu, -zvilni, -zviln, pag. -zvilnēju; intrans.
Neilgu laiku, mazliet zvilnēt.
PiemēriPazvilnēt pavēnī zem koka.
  • Pazvilnēt pavēnī zem koka.
  • Pazvilnēt kādu stundu uz dīvāna.
  • «Neesmu jau puišelis, bet trakoti patīk pazvilnēt upmalā, paklausīties zemi, zāli un putnus.»
  • Izveidojās arvien jaunas bumbotāju grupas un starp šo skaļo, nebeidzamo kustību un ļaudīm, kas vēlējās mierīgi pazvilnēt, šad tad radās nedraudzīgas attiecības.
Avoti: 6-1. sējums