zvērisks
zvērisks -ais; s. -a, -ā
zvēriski apst.
1.Raksturīgs zvēram (1). Tāds, kurā izpaužas zvēram raksturīgās īpašības.
PiemēriSuns, ņerkstēdams un siekalas šļakstīdams, zvēriskā niknumā ķerstīja nūju.
- Suns, ņerkstēdams un siekalas šļakstīdams, zvēriskā niknumā ķerstīja nūju.
- pārn. Brīžiem, motoram zvēriski gaudojot, joņojām augšup pa stāvām nogāzēm..
2.Zvērīgs1.
PiemēriZvērisks okupants.
- Zvērisks okupants.
2.1.Tāds, kurā izpaužas ļaunums, cietsirdība, sevišķa nežēlība.
PiemēriZvēriska rīcība.
- Zvēriska rīcība.
- ..viņa sejā nebija nekā zvēriska un.. tā izskatījās drīzāk maiga nekā rupja.
- Galvenā varone ir vēsturiska personība.., kuru 415. gadā zvēriski nogalināja fanātisks kristiešu pūlis.
- Pēkšņi Ulda sejā smaidu nomainīja trulas dusmas, un viņš no visa spēka sāka nežēlīgi, zvēriski sist.
Avoti: 8. sējums