zvērot
zvērot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.parasti 3. pers. Degt ar spožu liesmu, arī būt tādam, kur kas deg ar spožu liesmu. Arī kvēlot1.
PiemēriSatuntuļojušies sēdējām ap čuguna krāsniņu. Tā zvēroja, liesmas rūkdamas skrēja skārda skurstenī..
1.1.Degt bez liesmām, izstarojot, parasti sarkanu, gaismu.
PiemēriNu tā [debess pamale] atgādināja lielu krāsns spelti, kas pilna zvērojošu ogļu.
1.2.Spoži spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
Piemēri«Gaismas reklāmas.. piešķir pilsētai dzīvespriecīgu raibumu... šeit [Stokholmā] zvīļo un virmo, zvēro un sprēgā..»
2.parasti 3. pers. Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar košu, parasti sarkanu, krāsu (par priekšmetiem). Kvēlot (2).
PiemēriUz [kamanu] pildiņiem Dardeģis izgrieza un izdedzināja rakstus.. Tumši zvēroja starojoša saule.
2.1.Būt spožam, parasti sarkanā krāsā, tiekot apgaismotam (piemēram, par debesīm).
Piemēri..debesis rietumu malā tagad zvēroja kā nokveldētas un tādas degošas atblāzmojās gludajā [ezera] ūdens laukā.
2.2.Spoži spīdēt (par debess spīdekļiem, blāzmu u. tml.).
PiemēriTam, kas no prieka un gavilēm šķirts, Zvaigznes daudz gaišāk debesīs zvēro.
3.parasti 3. pers. Būt karstam, sārtam (parasti fizioloģiska vai psihiska stāvokļa ietekmē) — par cilvēka ķermeņa daļām. Kvēlot (3).
PiemēriBrīdi visi ēda klusēdami, un viņu sejas, nodegušas sarkanas, zvēroja it kā no iekšējas uguns atspīduma.
4.Būt ļoti spēcīga, parasti noturīga, pārdzīvojuma pārņemtam. Arī kvēlot4.
PiemēriBija to dzirdēt Ziemelim! Niknumā zvērodams, viņš trieca dūri pret galdu..
4.1.Mirdzēt, spīdēt, paužot ļoti spēcīgas, parasti negatīvas, jūtas, psihisku stāvokli (par acīm, skatienu).
PiemēriTone [skrēja] pa priekšu, bailēs pārvērstu seju, aiz viņa Jānis niknumā zvērojošām acīm, sakostiem zobiem, pātagu no rokas neizlaizdams.
4.2.pārn. Būt ļoti spēcīgam, arī spilgti izpausties (parasti sejā, acīs) — par, parasti negatīvām, jūtām, psihisku stāvokli.
PiemēriMīlestības un pielaidības vietā zvēroja naids. Ja viņi [laulātie] būtu sveši cilvēki, viss būtu daudz vienkāršāk.
Avoti: 8. sējums