žēl
žēl apst.
1.Savienojumā ar verbu (parasti «būt», «tikt», «tapt», «kļūt») formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar žēlumu, līdzjūtību.
PiemēriSaimniecei un bērniņiem žēl slimā tēva: raud viņi, kad redz to slimu pārrodamies mājās..
1.1.Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nožēlu par ko neiespējamu, neesošu, arī par ko nepatīkamu.
Piemēri«Tātad jūs nenāksiet?» Vizma vēlreiz pārjautāja. «Žēl gan, būtu atkal varējis pamācīt Velgai algebru.»
2.Savienojumā ar verbu (parasti «būt», «tikt», «tapt», «kļūt») formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nevēlēšanos ko tērēt, dot u. tml.
PiemēriJēcis: Šiem [saimniekiem] žēl ir azaidā dot gaļu, - Tik plikas putras liek mums rīt..
Avoti: 8. sējums