žāvēties
žāvēties parasti 3. pers., -ējas, pag. -ējās
1.Refl. → žāvēt1. Tikt žāvētam.
PiemēriDvielis žāvējas uz radiatoriem.
- Dvielis žāvējas uz radiatoriem.
- Pie krāsns uz aukliņas žāvējās Pētera un Vijas biezās vilnas zeķes. Mitrā vilna smakoja kā lietū izmircis suns..
- ..tie [kokmateriāli] sastatīti žāvēties gar ēku sienām, vējā un saulē skaisti nobrūnējuši.
- Visām zāļu tējām vajag lēni žāvēties. Tās necieš saules tveici un steigu.
1.1.Pakļaut sevi, parasti siltuma, iedarbībai, lai panāktu, ka izžūst uzvilktais slapjais apģērbs (par cilvēku).
PiemēriNokļuvuši mājās, bezgala nomocījušies, ļaudis žāvējās lielo maizes krāšņu ugunīs..
- Nokļuvuši mājās, bezgala nomocījušies, ļaudis žāvējās lielo maizes krāšņu ugunīs..
Avoti: 8. sējums