žāvēt
žāvēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Ar siltumu, gaisa plūsmu mazināt (kā) mitrumu, ūdens saturu. Arī kaltēt1.
PiemēriŽāvēt sēklu ar ventilatoru.
1.1.Šādā veidā mazināt (uzturlīdzekļu) ūdens saturu, piemēram, lai sagatavotu (tos) ilgstošai glabāšanai, pārveidotu (to garšu).
PiemēriŽāvēt ābolus.
1.2.Būt par cēloni tam, ka (parasti augsne, siens) zaudē mitrumu, ūdens saturu (par sauli, vēju).
PiemēriSaule iespīdēja gan pa mākoņu starpu, taču.. Ne tā īsti silda, ne žāvē savilgušo zemi.
2.Konservēt, apstrādājot (gaļas produktus, zivis) ar dūmu plūsmu. Kūpināt (4).
PiemēriŽāvēt zivis.
Avoti: 8. sējums