kaltēt
kaltēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Ar siltumu, gaisa plūsmu mazināt (kā) mitrumu, ūdens saturu.
PiemēriIekulto sēklu masu kaltē kaltēšanas laukumā ar ventilatoriem (ar aukstu gaisu).
- Iekulto sēklu masu kaltē kaltēšanas laukumā ar ventilatoriem (ar aukstu gaisu).
1.1.Šādā veidā mazināt (uzturlīdzekļu) ūdens saturu, piemēram, lai sagatavotu (tos) ilgstošai glabāšanai, pārveidotu (to) garšu.
PiemēriKaltēt augļus.
- Kaltēt augļus.
- Kaltētas zivis iegūst, žāvējot tās saulē un vējā.
- Gatavojot kaltētus dārzeņus, burkānus, kāļus, sīpolus, selerijas un pētersīļus notīra, sasmalcina skaidās vai sagriež plānās šķēlēs.
- Lasīju vecmāmiņas norādītos stādus, un viņa tos kaltēja tējām.
2.parasti 3. pers. Būt par cēloni tam, ka (parasti augsne, siens) zaudē mitrumu, ūdens saturu (par sauli, vēju).
PiemēriPļavas jau gaida pļāvējus, un saule ir gatava kaltēt siena vālus.
- Pļavas jau gaida pļāvējus, un saule ir gatava kaltēt siena vālus.
- Līgo saule, līgo bite Pa lielo tīrumiņu: Saule, sienu kaltēdama, Bite, ziedus lasīdama.
2.1.intrans.
Piemēri..saule kaltēja - drīz arī pati mitrākā vieta [tīrumā] būs strādājama.
- ..saule kaltēja - drīz arī pati mitrākā vieta [tīrumā] būs strādājama.
- «Tāds laiks! Saule un vējš... Kaltē. Bet vakar pēc pusdienas lija.»
- Bet saule tikai svilina bez žēlastības.., sauss vējš kaltē, sakaitētā smilts dedzina...
3.parasti 3. pers. Padarīt sausu (ādu, gļotādu). Būt par cēloni tam, ka (āda, gļotāda) kļūst sausa.
PiemēriPaaugstināta temperatūra kaltē lūpas.
- Paaugstināta temperatūra kaltē lūpas.
- Oļģertu atkal sāka mocīt kaltējošās slāpes.
3.1.intrans. Būt slāpju sajūtai, kas saistīta ar sausu mutes vai rīkles gļotādu.
PiemēriStipri kaltēja, un Ingus piegāja pie krāna nodzerties.
- Stipri kaltēja, un Ingus piegāja pie krāna nodzerties.
- «Ielej kādu balzamiņu, neesi nu suns! Kaltē, ka vai traks!»
Avoti: 4. sējums