kalties
kalties kāļos, kalies, kaļas, pag. kalos; refl.
1.Kalt sev.
PiemēriUz Skanuļiem brauca malties un kaities cauru gadu, jo Skanuļos bija dzirnavas un smēde..
2.Kaļot virzīties (uz priekšu, dziļāk).
Piemēri.
3.sar. Mācīties, intensīvi cenšoties iegaumēt (daudzreiz atkārtojot).
PiemēriRita jau sēž pie galda un kaļas. «Rita, dzirdi?» es iekliedzos. Bet viņa aizbāž ausis ar pirkstiem. Un tikai kustina lūpas.
Avoti: 4. sējums