kaltēt
kaltēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Ar siltumu, gaisa plūsmu mazināt (kā) mitrumu, ūdens saturu.
PiemēriIekulto sēklu masu kaltē kaltēšanas laukumā ar ventilatoriem (ar aukstu gaisu).
1.1.Šādā veidā mazināt (uzturlīdzekļu) ūdens saturu, piemēram, lai sagatavotu (tos) ilgstošai glabāšanai, pārveidotu (to) garšu.
PiemēriKaltēt augļus.
2.parasti 3. pers. Būt par cēloni tam, ka (parasti augsne, siens) zaudē mitrumu, ūdens saturu (par sauli, vēju).
PiemēriPļavas jau gaida pļāvējus, un saule ir gatava kaltēt siena vālus.
2.1.intrans.
Piemēri..saule kaltēja - drīz arī pati mitrākā vieta [tīrumā] būs strādājama.
3.parasti 3. pers. Padarīt sausu (ādu, gļotādu). Būt par cēloni tam, ka (āda, gļotāda) kļūst sausa.
PiemēriPaaugstināta temperatūra kaltē lūpas.
3.1.intrans. Būt slāpju sajūtai, kas saistīta ar sausu mutes vai rīkles gļotādu.
PiemēriStipri kaltēja, un Ingus piegāja pie krāna nodzerties.
Avoti: 4. sējums