Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kalt
kalt kaļu, kal, kaļ, pag. kalu; trans.
1.Ar triecieniem (piemēram, sitot ar āmuru) apstrādāt (plastisku materiālu, parasti metālu).
PiemēriMelns, nokvēpis, atlocītām piedurknēm, lielu ādas priekšautu aizsējis pār krūtīm, viņš kala balti nokaitēto dzelzi.
Stabili vārdu savienojumiKalt dzelzi, kamēr (tā) (vēl) karsta.
1.1.intrans.
PiemēriPēc tam vienu dienu atnāca cits, svešs kalējs un sāka kalt pa smēdi, ka dimdēja vien.
1.2.Šādā veidā apstrādājot plastisku materiālu, parasti metālu, gatavot, veidot (ko) no tā.
PiemēriKalt cirvi.
1.3.parasti divd. formā: kalts Klāt ar metālu, lai, piemēram, nostiprinātu, rotātu.
PiemēriKalti riteņi.
1.4.parasti divd. formā: kalts Saistīt (piemēram, važās).
PiemēriŠīs rokas bij brīvas, nu važās kaltas..
1.5.parasti divd. formā: kalts; pārn. Tērpt (bruņās).
PiemēriNav jau krustnešu laiki, kad dzelzīs kalti vīri ielauzās mājās..
1.6.parasti divd. formā: kalts; pārn. Segt (ar ledu).
PiemēriAr ledu ezers kalts, bet ūdens šalc..
Stabili vārdu savienojumiLedū kalts.
1.7.pārn. Stipri pukstēt (par sirdi), būt biežākam, spēcīgākam nekā parasti (par pulsu).
PiemēriSirds kala kā muižas kalējs ar lielo āmuru pa cietu tēraudu.
2.Ar triecieniem drupinot, apstrādāt (parasti akmeni, kokmateriālu). Ar triecieniem drupināt.
Piemēri..pašā kapsētas vidū gulēja tas lielais kaltais akmens, gandrīz pavisam zemē iegrimis. Pat tie visvecākie ļaudis nezināja pateikt, kas zem tā paglabāts.
2.1.intrans.
PiemēriAkmeņkalis kaļ.
2.2.Šādā veidā apstrādājot, parasti akmeni, kokmateriālu, gatavot, veidot (ko, parasti mākslas darbu) no tā. Šādā veidā apstrādājot, parasti akmeni, kokmateriālu, veidot (ko) tajā.
PiemēriKalt statuju.
2.3.parasti divd. formā: kalts Klāt, parasti ar akmens plāksnēm.
PiemēriAbām ēkām ir trīs stāvi ar grezni rotātām, akmenī kaltām fasādēm.
2.4.Ar triecieniem drupinot, veidot (caurumu, robu).
PiemēriKalt sienā spraugu.
3.parasti 3. pers. Ar knābja triecieniem drupināt (parasti koka daļas) — par putniem. Ar knābja triecieniem veidot (kur caurumu, dobumu u. tml.).
PiemēriZīlītes kalts dobums.
3.1.intrans.
PiemēriBrīžam viņa tuvumā ieradās dzenis. Kaut kur augstu.. viņš kala tik stipri un strauji, ka dārdēja viss mežs.
4.Piestiprināt (parasti zirga) nagiem pakavus.
Piemēri..Kalējs kals kumeļu Tālajam ceļam..
Stabili vārdu savienojumiAsi kalts.
5.Veidot, parasti grūtībās (piemēram, uzskatus, īpašības, kādu stāvokli).
Piemēri.
6.sar. Censties labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot).
PiemēriViņam riebj klasiskās ģimnāzijas gars, netīk mācīties senās valodas, kalt vokābuļus..
6.1.Mācīt (parasti, daudzreiz atkārtojot). Neatlaidīgi mācīt.
Piemēri..cīņas paņēmienus.. viņš [komandieris].. turpat gadu mācīja un kala savai izlases vienībai..
6.2.intrans.
Piemēri..mums [vecajiem strādniekiem] nāksies ilgi locīt mēles, kalt un kalt, līdz kamēr arī viņiem [jaunajiem] rokas būs dūrēs..
Stabili vārdu savienojumiKalt (arī iekalt) galv. Kalt (biežāk skandināt, dīkt) ausīs. Kalt rīmes (arī pantus).
Avoti: 4. sējums