kalva
kalva -as, s.; apv.
1.Paugurs, arī kokiem apaudzis uzkalns (piemēram, purvā).
PiemēriIeguvuši ieročus, viņi sagāja tīrelī un daudzajās kalvās (mežu puduros), kas bija izmētātas pa viršiem un priedītēm..
1.1.Maza sala.
Piemēri..acu priekšā stāv zaļajiem ūdens ziediem apklātais dīķis un kalvās ar vītolu čemuriem [čemuriem]...
2.Selga.
PiemēriTā kā jūra bija mierīga un nekas vētru nevēstīja, tad viņš bija uzbraucis krietni augstu kalva.
3.Kalme.
PiemēriZaļās kalvās rādīja Varžupes līčus, kuros straume nemainīgi plūda uz rītiem - uz Lielupi.
Avoti: 4. sējums