kalme
kalme -es, dsk. ģen. -mju, s.
Daudzgadīgs smaržīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni (ūdenstilpju malās, mitrās vietās).
PiemēriPuisēns gāja gar kalmju malu, kur pēdas grima melnajās dūņās..
Avoti: 4. sējums
Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis