Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kalvinieks
kalvinieks -a, v.
kalviniece -es, dsk. ģen. -ču, s.; reti
Cilvēks, kas griežas pie kalēja ar darba uzdevumu, pasūtījumu.
PiemēriDažādi bija arī kalvinieki. Viens gribēja jaunus pakavus izkalt, otrs - vecos pārkait.
Avoti: 4. sējums