Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
kalt
kalt kaļu, kal, kaļ, pag. kalu; trans.
1.Ar triecieniem (piemēram, sitot ar āmuru) apstrādāt (plastisku materiālu, parasti metālu).
PiemēriMelns, nokvēpis, atlocītām piedurknēm, lielu ādas priekšautu aizsējis pār krūtīm, viņš kala balti nokaitēto dzelzi.
  • Melns, nokvēpis, atlocītām piedurknēm, lielu ādas priekšautu aizsējis pār krūtīm, viņš kala balti nokaitēto dzelzi.
Stabili vārdu savienojumiKalt dzelzi, kamēr (tā) (vēl) karsta.
1.1.intrans.
PiemēriPēc tam vienu dienu atnāca cits, svešs kalējs un sāka kalt pa smēdi, ka dimdēja vien.
  • Pēc tam vienu dienu atnāca cits, svešs kalējs un sāka kalt pa smēdi, ka dimdēja vien.
  • Mēs kalām, kalām, Ka dzirkstis lēca..
  • Kalējs augu dienu kaļ Piekvēpušā smēdē.
  • pārn. Lai griežas spole, Lai āmurs kaļ..
1.2.Šādā veidā apstrādājot plastisku materiālu, parasti metālu, gatavot, veidot (ko) no tā.
PiemēriKalt cirvi.
  • Kalt cirvi.
  • Kalt sudraba rotas lietas.
  • Kalt vara šķīvi.
  • Kalt naudu.
  • Pabeidzis kalt atslēgas, lemešus, pakavus.., kalējs nosēdās uz ozolbluķa sēdekļa..
  • Kaltas naglas parasti ir četrstūrainas..
  • Ģenerālstreika laikā Rīgas fabrikās dienu un nakti kala ieročus.
  • pārn. Es kalšu tev gredzenu No bijušo stundu zelta.
  • pārn. Debess versmē vara kalvē Pērkons karstas dienas kaļ..
1.3.parasti divd. formā: kalts Klāt ar metālu, lai, piemēram, nostiprinātu, rotātu.
PiemēriKalti riteņi.
  • Kalti riteņi.
  • Dzelzīs kaltas durvis.
  • ..prātā nāk vecāsmātes pūra lāde ar.. dzelzī kaltiem stūriem.
  • ..dzelzī kaltais karabīnes resgalis piesities pie mauzera spala.
1.4.parasti divd. formā: kalts Saistīt (piemēram, važās).
PiemēriŠīs rokas bij brīvas, nu važās kaltas..
  • Šīs rokas bij brīvas, nu važās kaltas..
  • pārn. Dzīve mūs gadu važās kaļ..
1.5.parasti divd. formā: kalts; pārn. Tērpt (bruņās).
PiemēriNav jau krustnešu laiki, kad dzelzīs kalti vīri ielauzās mājās..
  • Nav jau krustnešu laiki, kad dzelzīs kalti vīri ielauzās mājās..
1.6.parasti divd. formā: kalts; pārn. Segt (ar ledu).
PiemēriAr ledu ezers kalts, bet ūdens šalc..
  • Ar ledu ezers kalts, bet ūdens šalc..
Stabili vārdu savienojumiLedū kalts.
1.7.pārn. Stipri pukstēt (par sirdi), būt biežākam, spēcīgākam nekā parasti (par pulsu).
PiemēriSirds kala kā muižas kalējs ar lielo āmuru pa cietu tēraudu.
  • Sirds kala kā muižas kalējs ar lielo āmuru pa cietu tēraudu.
  • ..ķermenis saspringa un kļuva par vienu vienīgu pulsu, kas kala aizvien skaļāk un skaļāk.
  • Pulss, bet varbūt pulksteņa tikšķi sāpīgi kala deniņos, un nervi vibrēja.
2.Ar triecieniem drupinot, apstrādāt (parasti akmeni, kokmateriālu). Ar triecieniem drupināt.
Piemēri..pašā kapsētas vidū gulēja tas lielais kaltais akmens, gandrīz pavisam zemē iegrimis. Pat tie visvecākie ļaudis nezināja pateikt, kas zem tā paglabāts.
  • ..pašā kapsētas vidū gulēja tas lielais kaltais akmens, gandrīz pavisam zemē iegrimis. Pat tie visvecākie ļaudis nezināja pateikt, kas zem tā paglabāts.
  • Cik toņu un nokrāsu ir Rīgas bruģim? Tikai paviršam vērotājam kaltie akmeņi šķiet vienādi pelēki.
  • Ja koka šķiedra jākaļ šķērsām, tad kalšanas atvieglošanai vispirms izurbj caurumus.
  • ..vīri vaiga sviedros kala pēdu biezo Salacas ledu, lai tiktu nēģiem klāt...
  • pārn. Sausie klakšķi nāca tuvāk, šurp drasēja zirgi,.. asie pakavi atsperīgi kala bruģi..
2.1.intrans.
PiemēriAkmeņkalis kaļ.
  • Akmeņkalis kaļ.
  • Galdnieks sāk kalt.
2.2.Šādā veidā apstrādājot, parasti akmeni, kokmateriālu, gatavot, veidot (ko, parasti mākslas darbu) no tā. Šādā veidā apstrādājot, parasti akmeni, kokmateriālu, veidot (ko) tajā.
PiemēriKalt statuju.
  • Kalt statuju.
  • Kalt cilni.
  • Kalt burtus akmenī.
  • Visu mūžu akmeņkalis kaļ Pieminekli iedomātam dievam.
  • ..pats pa vasaru plēsa akmeņus un kala krustiem kājas..
  • Kaliet granītā un marmorā tās rokas, Kuras nesaņēma Vēstules no vīriem..
2.3.parasti divd. formā: kalts Klāt, parasti ar akmens plāksnēm.
PiemēriAbām ēkām ir trīs stāvi ar grezni rotātām, akmenī kaltām fasādēm.
  • Abām ēkām ir trīs stāvi ar grezni rotātām, akmenī kaltām fasādēm.
2.4.Ar triecieniem drupinot, veidot (caurumu, robu).
PiemēriKalt sienā spraugu.
  • Kalt sienā spraugu.
  • Kalt āliņģi.
  • ..viņš patlaban kala rumbām spieķa caurumus.
3.parasti 3. pers. Ar knābja triecieniem drupināt (parasti koka daļas) – par putniem. Ar knābja triecieniem veidot (kur caurumu, dobumu u. tml.).
PiemēriZīlītes kalts dobums.
  • Zīlītes kalts dobums.
  • ..kāju un astes uzbūve ļauj dzenim noturēties tik stingri uz koka stumbra, ka tas ar knābi var spēcīgi kalt koka mizu.
  • pārn. Neaizej, kad purva dzenis priedē manu mūžu kaļ!
3.1.intrans.
PiemēriBrīžam viņa tuvumā ieradās dzenis. Kaut kur augstu.. viņš kala tik stipri un strauji, ka dārdēja viss mežs.
  • Brīžam viņa tuvumā ieradās dzenis. Kaut kur augstu.. viņš kala tik stipri un strauji, ka dārdēja viss mežs.
  • ..dzeņi kaļ saulgoža priedēs vienā kalšanā, pacērt ar stipro knābi, padauza..
  • Var sadzirdēt, ka netālu klaudzina dzenis, kaļ reti, negribīgi..
4.Piestiprināt (parasti zirga) nagiem pakavus.
Piemēri..Kalējs kals kumeļu Tālajam ceļam..
  • ..Kalējs kals kumeļu Tālajam ceļam..
  • Tālumā dun zeme. Pamazām noskārstu, ka lēnām tuvojas kalts zirgs..
  • Kad purvs aizsala, malkas vedēji laida galam pāri pa ledu. Zināms - vajadzēja asi kalta Zirga.
Stabili vārdu savienojumiAsi kalts.
  • Asi kalts — Tāds, kam ir pakavi ar asām radzēm (parasti par zirgu).
5.Veidot, parasti grūtībās (piemēram, uzskatus, īpašības, kādu stāvokli).
Piemēri.
  • .
  • Es kalu tālāk savu plānu - patiesībā tikai tagad sāku nojaust tam galvenās līnijas.
  • Taisni tāpēc, ka otrreiz nevar Piedzimt, dzīvot un laimi kalt, Cilvēks nedrīkst būt žēlīgs pret sevi..
6.sar. Censties labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot).
PiemēriViņam riebj klasiskās ģimnāzijas gars, netīk mācīties senās valodas, kalt vokābuļus..
  • Viņam riebj klasiskās ģimnāzijas gars, netīk mācīties senās valodas, kalt vokābuļus..
  • Sabāzis pirkstus ausīs, Ķucs kala vakarā uzdevumu, kad skolotājs ienāca klasē.
  • Lūcija: Domā, ka viegli to visu paturēt galvā? Caurām naktīm kaļu.
6.1.Mācīt (parasti, daudzreiz atkārtojot). Neatlaidīgi mācīt.
Piemēri..cīņas paņēmienus.. viņš [komandieris].. turpat gadu mācīja un kala savai izlases vienībai..
  • ..cīņas paņēmienus.. viņš [komandieris].. turpat gadu mācīja un kala savai izlases vienībai..
6.2.intrans.
Piemēri..mums [vecajiem strādniekiem] nāksies ilgi locīt mēles, kalt un kalt, līdz kamēr arī viņiem [jaunajiem] rokas būs dūrēs..
  • ..mums [vecajiem strādniekiem] nāksies ilgi locīt mēles, kalt un kalt, līdz kamēr arī viņiem [jaunajiem] rokas būs dūrēs..
Stabili vārdu savienojumiKalt (arī iekalt) galv. Kalt (biežāk skandināt, dīkt) ausīs. Kalt rīmes (arī pantus).
Avoti: 4. sējums