gaudas
gaudas -u, vsk. gauda, -as, s.
1.Žēlabas, vaimanas. Arī žēlošanās.
Piemēri«..mums pašiem ar veceni iztikšana knapa...» - «Nauda man ir,» Leinasars pārtrauca gaudas.
1.1.novec. Skumjas. Arī raudāšana.
PiemēriVai, vai mūsu mīļie! Ko jūsu gaudas tik gausas? Vai jūsu acis jau sausas? Vai asaru lāšu jums ir tikvien?
2.Gaudošana, kaukšana (parasti suņa, vilka).
PiemēriNera rejas pamazām pārvērtās apslāpētās, smeldzīgās gaudās. Ilma zināja - viņš tup, raugās uz mēnesi un gaudo.
3.Stieptas spalgas, svelpjošas skaņas.
PiemēriGar kutera sāniem šalkdami skalojās viļņi. Vantīs gaudoja vējš.. Šķita, ka jūrā vaid kāds cilvēks - tik savādas bija šīs vēja gaudas.
Avoti: 3. sējums