gaudas
gaudas -u, vsk. gauda, -as, s.
1.Žēlabas, vaimanas. Arī žēlošanās.
Piemēri«..mums pašiem ar veceni iztikšana knapa...» - «Nauda man ir,» Leinasars pārtrauca gaudas.
- «..mums pašiem ar veceni iztikšana knapa...» - «Nauda man ir,» Leinasars pārtrauca gaudas.
- Arī celtnieku pilsētiņā sastopas prieks un dažādas ikdienas likstas; tās iezogas visur.. Bet darba cilvēks māk tikt galā, mietpilsoņa gaudas viņam svešas.
- Sen man zināmas ir tavas gaudas: Kas gan tagad tiks pie naudas..
1.1.novec. Skumjas. Arī raudāšana.
PiemēriVai, vai mūsu mīļie! Ko jūsu gaudas tik gausas? Vai jūsu acis jau sausas? Vai asaru lāšu jums ir tikvien?
- Vai, vai mūsu mīļie! Ko jūsu gaudas tik gausas? Vai jūsu acis jau sausas? Vai asaru lāšu jums ir tikvien?
- ..otrā rītā viņu [dzejnieku] redzēja uz ielas it priecīgu: nakti viņam laimējies uzrakstīt vienu mīlestības gaudu ziņģi.
- «Spodra, beidz taču trinkšķināt šīs žēlīgās gaudu dziesmas!»
2.Gaudošana, kaukšana (parasti suņa, vilka).
PiemēriNera rejas pamazām pārvērtās apslāpētās, smeldzīgās gaudās. Ilma zināja - viņš tup, raugās uz mēnesi un gaudo.
- Nera rejas pamazām pārvērtās apslāpētās, smeldzīgās gaudās. Ilma zināja - viņš tup, raugās uz mēnesi un gaudo.
- Dīvaini valdzinoša ir meža dziesma. Tās skaņu kape neaptverami plaša... no bikla stirnas pīkstiena līdz šaušalīgām vilka gaudām nakts tumsā..
3.Stieptas spalgas, svelpjošas skaņas.
PiemēriGar kutera sāniem šalkdami skalojās viļņi. Vantīs gaudoja vējš.. Šķita, ka jūrā vaid kāds cilvēks - tik savādas bija šīs vēja gaudas.
- Gar kutera sāniem šalkdami skalojās viļņi. Vantīs gaudoja vējš.. Šķita, ka jūrā vaid kāds cilvēks - tik savādas bija šīs vēja gaudas.
- Mēs iesim pa jūrmalas smilti.., tu nesaprašanā klausīsies miglas bojas gaudas.
- Uz ielas kāds skrēja. Steidzīgie soļi tumsā skanēja tik spēcīgi, ka tie bija sadzirdami cauri sirēnu žēlajām gaudām.
Avoti: 3. sējums