Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
gaudens
gaudens -ais; s. -a, -a
gaudeni apst.
1.Kropls (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām). Arī vārgs, nespēcīgs.
PiemēriGaudens suns.
2.Žēlabains, vārgs (piemēram, par balsi).
PiemēriViņš iekliedzās gaudenā balsī.
Avoti: 3. sējums