Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
gaudenis
gaudenis -ņa, v.
gaudene -es, dsk. ģen. -ņu, s.; novec.
Kroplis.
PiemēriRedzot, ka bērni tai abi gaudeņi, Andra mātei cēlās rūgtums arī pret likteni, rūgtums pret visām mātēm, kas laimīgākas..
  • Redzot, ka bērni tai abi gaudeņi, Andra mātei cēlās rūgtums arī pret likteni, rūgtums pret visām mātēm, kas laimīgākas..
  • pārn. Aprakstīdams ceļojumu pa Gauju, starp citu, atļāvos ļoti neatzinīgi izsacīties par mazajiem siena zārdiņiem. Tagad, atceroties, ka nosaucu tos par nelādzīgiem gaudeņiem, mani pārņem svelošs kauns..
Avoti: 3. sējums