Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
gaudenis
gaudenis -ņa, v.
gaudene -es, dsk. ģen. -ņu, s.; novec.
Kroplis.
PiemēriRedzot, ka bērni tai abi gaudeņi, Andra mātei cēlās rūgtums arī pret likteni, rūgtums pret visām mātēm, kas laimīgākas..
Avoti: 3. sējums