Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
gaudenums
gaudenums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → gaudens1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Kroplums. Vārgums.
PiemēriAklums un gaudenums liels ļaunums.
2.Vispārināta īpašība → gaudens2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriBalsī skanēja gaudenums.
Avoti: 3. sējums