bēdāties
bēdāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos; refl.
1.Skumt, būt drūmā garastāvoklī, ciest (piemēram, nelaimes, zaudējuma dēļ). Pārdzīvot bēdas.
PiemēriBēdāties par dēla nāvi.
1.1.Izjust nepatiku, būt saīgušam.
Piemēri..nevar saprast, vai viņa bēdājas vai priecājas par to, ka Alsters pierunājis Ernestu pārnākt uz laukiem.
1.2.Gausties, žēloties (par ko).
Piemēri«Īsas kā-kājas, īsas kājas,» vistiņa bēdājās, nespēcīgi izpletuši spārnus uz sniega.
2.Raizēties, (pastāvīgi) domāt (par ko nepatīkamu vai sarežģītu). Bažīties, uztraukties.
PiemēriImant, tu par mani nebēdājies, Pratīšu es vienmēr stipra būt.
2.1.reti Savienojumā ar «bēda»: raizēties (par ko svarīgu).
PiemēriJo es bēdu bēdājos, Jo nelaime priecājās.
Avoti: 2. sējums