bēdas
bēdas -u, vsk. bēda, -as, s.
1.tikai dsk. Emocionāls stāvoklis, ko izraisa, piemēram, nelaime, zaudējums.
PiemēriDziļas bēdas.
1.1.Apstākļi, notikumi, fakti (piemēram, nelaime, posts), kas izraisa sāpīgu pārdzīvojumu.
PiemēriLatgalē katram [grāvracim] bija palikušas savas bēdas. Vienam mājā trūka sēklas.., otrs aizejot atstājis slimu sievu..
1.2.Rūpes, raizes.
PiemēriUn, kad tas visu dabūs zināt par slimībām, ciešanām, trūkumu un nāvi, tad tam būs vēl vairāk bēdu.
1.3.Savienojumos «bēdu ļaudis», «bēdu dienas», «bēdu ziņas», «bēdu laiki» u. tml.: tāds, ko piemeklējusi nelaime, posts, tāds, kas saistīts ar nelaimi, postu.
PiemēriDēls Annai bija miris bada nāvē.. Vācijā. Kāds paziņa.. pārnesis bēdu ziņu.
Stabili vārdu savienojumiBēdu brālis (retāk biedrs).
2.Nepatīkams gadījums, stāvoklis, apstākli, kuri jāpacieš vai par kuru novēršanu jāraizējas. Domas par šādu gadījumu, stāvoklī, apstākļiem Raizes.
PiemēriLiela bēda.
2.1.Interese, rūpes.
PiemēriZaglis un blēdis viņš [puisis] nav, sliņķis arī ne. Par citu man kā saimniekam nav bēda.
Stabili vārdu savienojumiBēdu gabals. Bēdu luga. Krusts un bēdas.
Avoti: 2. sējums