bēdīgs
bēdīgs -ais; s. -a, -ā
bēdīgi apst.
1.Tāds, kam ir bēdas1. Noskumis, skumjš.
PiemēriBūt bēdīgam.
- Būt bēdīgam.
- Kļūt bēdīgam.
- Reti smējās. Staigāja smagi un griezās gausi... Anlīze laikam bij arvien bēdīga.
- Viņa bij ļoti bēdīga, kad tai nebij [dāvanas] ko dot.
- Bēdīgs viņš bija, bet raudāt neraudāja. Tikai no viņa trīcošās balss es nomanīju, ka tam sirds sāp.
- ..Jancim kļuva tik vientuļi un bēdīgi ap sirdi, ka viņš būtu vai raudājis..
- pārn. ..Un mēmas skumjas ap mums apkārt līp.. Sirds bēdīga kā liepa ziemas vidū.
1.1.Norūpējies, noraizējies.
PiemēriLiena mazliet bēdīga pārlaida delnu savas izkapts kātam.. Vecā izmēģinātā izkapts.. iztrīta kā nātre, bet ko tas palīdzēja, ja pirmajā strīķējumā zobu tā kā tā apraus.
- Liena mazliet bēdīga pārlaida delnu savas izkapts kātam.. Vecā izmēģinātā izkapts.. iztrīta kā nātre, bet ko tas palīdzēja, ja pirmajā strīķējumā zobu tā kā tā apraus.
1.2.Apātisks. Bez žirgtuma.
PiemēriBet jēriņš bij un palika tāds bēdīgs. «..paliks priecīgāks, būs dzīvotājs, ja ne, tad nekā nevarēs darīt,» meitene prātoja un centās visiem spēkiem iepriecināt mazo gauduli.
- Bet jēriņš bij un palika tāds bēdīgs. «..paliks priecīgāks, būs dzīvotājs, ja ne, tad nekā nevarēs darīt,» meitene prātoja un centās visiem spēkiem iepriecināt mazo gauduli.
2.Tāds, kurā izpaužas bēdas.
PiemēriBēdīgs skatiens.
- Bēdīgs skatiens.
- Bēdīga balss.
- Ošu Andrs.. zināja, ka nenoturēs bērēs nepieciešamo bēdīgo seju.
- Meitene paveras bēdīgām acīm. Šai skatienā ir.. nogurums un bēdas..
- Viņš mēģināja smaidīt, bet smaids iznāca bēdīgs. Tik bēdīgs, ka Ina samulsa un apklusa.
3.Nožēlojams (pēc izskata). Nabadzīgs.
PiemēriBēdīgs apģērbs.
- Bēdīgs apģērbs.
- Bēdīgs miteklis.
- Bija maza, šaura istabiņa ar.. apkvēpušiem griestiem. Pie mazā lodziņa stāvēja galds un uz tā.. skārda lampiņa, kura bēdīgo istabiņu tikai vāji apgaismoja.
- Bēdīgs ir viņa izskats. Padruknais stāvs ir ietērpts vienās skrandās.
- ..pretī raudzījās bēdīga aina. Visur salauzīti un novītuši labības stiebri.
4.Tāds, kas saistīts ar ko nepatīkamu (piemēram, ar nelaimi, zaudējumu). Tāds, kas izraisa bēdas. Slikts, neiepriecinošs, nepatīkams.
PiemēriBēdīgs stāvoklis.
- Bēdīgs stāvoklis.
- Bēdīgs liktenis.
- Bēdīga patiesība.
- Bēdīgas izredzes.
- Bēdīgas vēstis.
- Bēdīgs sapnis.
- Bēdīgi klāties.
- ..saņēmām bēdīgu ziņu. Atnāca uz mūsmājām Ķibildiene, mūsu radiniece, raudādama un rokas lauzīdama. Viņas dēls.. bij [pērkona laikā] nosperts.
- ..[grāmatā] ir daudz stāstu, bet beigas visiem ir bēdīgas, un laikam tādēļ uz nodzeltējušām lapām ir tik daudz asaru.
- Sekas tam [nepareizai koku pludināšanai] ir gluži bēdīgas - krietna daļa lapu koku nogrimst tūliņ un vairs dienas gaismu neierauga nekad..
- ..[studentu] sagaidīja bēdīgs pārsteigums. Viņa.. velosipēda pakaļējam ritenim trūka gandrīz visu spieķu.
- Bet ar kopīgo sienu iznāca diezgan bēdīgi. Sāka līt un lija gandrīz veselu nedēļu.., un sapļautais siens gulēja spailēs.
4.1.Tāds, kas izraisa drūmu, skumju garastāvokli (par laiku, laika apstākļiem, apkārtni).
PiemēriBēdīga pēcpusdiena.
- Bēdīga pēcpusdiena.
- Lakstiņš kapu kambara tornītī jau bij pamanījis [bēriniekus], sāka zvanīt.. Saulainā pievakare tūliņ palika tāda kā bēdīgāka..
- Ja neradīsies darbs, svētki pienāks pavisam bēdīgi. Nebūs ne pīrāgu, ne eglītes, ne dāvanu.
Stabili vārdu savienojumiBēdīgi slavenais.
- Bēdīgi slavenais — iron. Tāds, kas ir plaši pazīstams savu negatīvo īpašību, ļaunprātīgās rīcības dēļ.
Avoti: 2. sējums