bēdīgs
bēdīgs -ais; s. -a, -ā
bēdīgi apst.
1.Tāds, kam ir bēdas1. Noskumis, skumjš.
PiemēriBūt bēdīgam.
1.1.Norūpējies, noraizējies.
PiemēriLiena mazliet bēdīga pārlaida delnu savas izkapts kātam.. Vecā izmēģinātā izkapts.. iztrīta kā nātre, bet ko tas palīdzēja, ja pirmajā strīķējumā zobu tā kā tā apraus.
1.2.Apātisks. Bez žirgtuma.
PiemēriBet jēriņš bij un palika tāds bēdīgs. «..paliks priecīgāks, būs dzīvotājs, ja ne, tad nekā nevarēs darīt,» meitene prātoja un centās visiem spēkiem iepriecināt mazo gauduli.
2.Tāds, kurā izpaužas bēdas.
PiemēriBēdīgs skatiens.
3.Nožēlojams (pēc izskata). Nabadzīgs.
PiemēriBēdīgs apģērbs.
4.Tāds, kas saistīts ar ko nepatīkamu (piemēram, ar nelaimi, zaudējumu). Tāds, kas izraisa bēdas. Slikts, neiepriecinošs, nepatīkams.
PiemēriBēdīgs stāvoklis.
4.1.Tāds, kas izraisa drūmu, skumju garastāvokli (par laiku, laika apstākļiem, apkārtni).
PiemēriBēdīga pēcpusdiena.
Stabili vārdu savienojumiBēdīgi slavenais.
Avoti: 2. sējums