despots
despots -a, v.
1.Neierobežots, nežēlīgs, patvaļīgs valdnieks.
PiemēriMēs visi esam mācījušies vēsturi - despotu un tirānu patvaļa, milzīgās šķiru kaujas.. paverdzinātu miljonu asiņainās sacelšanās un kari, nebeidzami kari.
- Mēs visi esam mācījušies vēsturi - despotu un tirānu patvaļa, milzīgās šķiru kaujas.. paverdzinātu miljonu asiņainās sacelšanās un kari, nebeidzami kari.
- ..misters Porters [kolonizators] valda savā valstībā līdzīgi senlaiku despotam... Nebija nekā tāda, ko viņš nevarētu un neuzdrošinātos.
2.Patvaļīgs, valdonīgs, varmācīgs cilvēks. Varmāka.
PiemēriJau aktiera pirmā.. parādīšanās uz skatuves ir iedarbīga: ātriem soļiem viņš ierodas viesistabā, un neiecietīgais.. runas tonis liek izjust despota dabu.
- Jau aktiera pirmā.. parādīšanās uz skatuves ir iedarbīga: ātriem soļiem viņš ierodas viesistabā, un neiecietīgais.. runas tonis liek izjust despota dabu.
- Te vairs nav runa par režisoru - despotu, par cilvēku, kas, izmantodams savas privilēģijas, atļaujas strādāt bez savaldīšanās: kliedz, draud un tā tālāk.
Avoti: 2. sējums