Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
dzelžains
dzelžains -ais; s. -a, -ā
dzelžaini apst.
1.Tāds, kas satur dzelzi.
PiemēriŠos [noguluma] iežus iedala šādās grupās: karbonātiskos (kaļķakmeņi, dolomīti), kramainos (tufi), dzelžainos (dažādas dzelzs rūdas), hlorīdos..
2.pareti Dzelžots. Tāds, kas izgatavots no dzelzs, tērauda.
PiemēriJa krūtīs juta tev dīgst - Zini: kā puķe tā nīkst, Zemē dzelžainu pakavu mīta..
3.pareti Tāds, kas raksturīgs dzelzij, dzelzs, tērauda priekšmetiem. Arī metālisks.
PiemēriCik pierasts tagad tramvajs ar visu dzelžaino žvākstoņu, kas agrāk bija likusies visdrausmīgāko elles trokšņu atdarinājums.
4.Spēcīgs, stiprs (piemēram, par rokām, tvērienu).
PiemēriVecais Stūris ielika jaunā Stūra dzelžainajā rokā savu mīksto plaukstu..
4.1.Spēcīgs (par gribu, raksturu). Dzelzs (4).
PiemēriSavus nodomus viņš realizējis ar dzelžainu gribu..
4.2.Stingri noteikts, arī nemaināms.
Piemēri..[rakstniekā] apvienojas dižens talants un dzelžaina darba disciplīna.
Stabili vārdu savienojumiDzelžaina loģika.
4.3.Tāds, kurā izpaužas stingrība, noteiktība.
Piemēri«Kāpēc pirms stundas nav notīrīta tāfele?» viņa [skolotāja] dzelžaini noprasīja un ierakstīja dežurantam piezīmi..
5.Neizturams, grūti paciešams. Nežēlīgs, varmācīgs.
Piemēri..Kur dzelžains.. [fašistu] jūgs, kur glābējs jāpiesauc.., Sveic tur Sarkano Armiju.
Avoti: 2. sējums